प्रारंभिक Prarambhik

अभिषेक पाठAbhiṣēka Pāṭha

माघनंदि मुनि कृत
Māghanandi Muni Kr̥ta

pdf Audio pdf PDF

श्रीमन्नता-मर-शिरस्तट-रत्न-दीप्ति, तोयाव-भासि-चरणाम्बुज-युग्ममीशम् |
अर्हन्त-मुन्नत-पद-प्रदमाभिनम्य, त्वन्मूर्तिषूद्य-दभिषेक-विधिं करिष्ये ||१||
Śrīmannatā-mara-śirastaṭa-ratna-dīpti,tōyāva-bhāsi-caraṇāmbuja-yugmamīśam |
Ar’hanta-munnata-pada-pradamābhinamya, tvanmūrtiṣūdya-dabhiṣēka-vidhiṁ kariṣyē ||1||
अथ पौर्वाह्णिक/मध्याह्निक/अपराह्णिक-देववन्दनायां पूर्वाचार्यानुक्रमेण सकल-कर्म-क्षयार्थं
भाव-पूजा-वन्दना-स्तव-समेतं श्रीपंचमहागुरुभक्तिपुरस्सरं कायोत्सर्गं करोम्यहम्।
Atha paurvāhṇika/madhyāhnika/aparāhṇika-dēvavandanāyāṁ pūrvācāryānukramēṇa sakala-karma-kṣayārthaṁ bhāva-pūjā-vandanā-stava-samētaṁ śrīpan̄camahāgurubhaktipuras’saraṁ kāyōtsargaṁ karōmyaham |

( २७ श्वासोच्छवास पूर्वक नौ बार णमोकार मंत्र का ध्यान करें)
(27 Śvāsōcchavāsa pūrvaka nau bāra ṇamōkāra mantra kā dhyāna karēṁ)

या: कृत्रिमास्तदितरा: प्रतिमा जिनस्य, संस्नापयन्ति पुरुहूत-मुखादयस्ता:|
सद्भाव-लब्धि-समयादि-निमित्त-योगात्, तत्रैव-मुज्ज्वल-धियां कुसुमं क्षिपामि ||२||
Yā: kr̥trimāstaditarā: pratimā jinasya, sansnāpayanti puruhūta- mukhādayastā:|
Sadbhāva-labdhi-samayādi-nimitta-yōgāt, tatraiva-mujjvala-dhiyāṁ kusumaṁ kṣipāmi ||2||

जन्मोत्सवादि-समयेषु यदीयकीर्ति, सेन्द्रा: सुराप्तमदवारणगा: स्तुवन्ति |
तस्याग्रतो जिनपते: परया विशुद्ध्या, पुष्पांजलिं मलयजात-मुपाक्षिपेऽहम् ||३||
Janmōtsavādi-samayēṣu yadīyakīrti, sēndrā: Surāptamadavāraṇagā: Stuvanti |
Tasyāgratō jinapatē: Parayā viśud’dhyā, puṣpān̄jaliṁ malayajāta-mupākṣipē̕ham ||3||
यह पढ़कर अभिषेक-थाल में पुष्पांजलि क्षेपण कर अभिषेक की प्रतिज्ञा करें।)
(Yaha paṛhakara abhiṣēka-thāla mēṁ puṣpān̄jali kṣēpaṇa kara abhiṣēka kī pratijñā karēṁ.)
ॐ ह्रीं अभिषेक-प्रतिज्ञायां पुष्पांजलिं क्षिपामि।
Ōṁ hrīṁ abhiṣēka-pratijñāyāṁ puṣpān̄jaliṁ kṣipāmi |

श्रीपीठ-क्लृप्ते विशदाक्षतौघै:, श्रीप्रस्तरे पूर्ण-शशांक-कल्पे |
श्रीवर्तके चन्द्रमसीति-वर्तां, सत्यापयन्तीं श्रियमालिखामि ||४||
Śrīpīṭha-klr̥ptē viśadākṣataughai:, Śrīprastarē pūrṇa-śaśāṅka-kalpē |
Śrīvartakē candramasīti-vartāṁ, satyāpayantīṁ śriyamālikhāmi ||4||
ॐ ह्रीं अर्हं श्री-लेखनं करोमि।
Ōṁ hrīṁ ar’haṁ śrī-lēkhanaṁ karōmi |

कनकादि-निभं कम्रं पावनं पुण्य-कारणम् |
स्थापयामि परं पीठं जिनस्नापनाय भक्तित: ||५||
Kanakādi-nibhaṁ kamraṁ pāvanaṁ puṇya-kāraṇam |
Sthāpayāmi paraṁ pīṭhaṁ jinasnāpanāya bhaktita: ||5||
ॐ ह्रीं श्री स्नपन-पीठ स्थापनं करोमि।
Ōṁ hrīṁ śrī snapana-pīṭha sthāpanaṁ karōmi |

भृंगार-चामर-सुदर्पण-पीठ-कुम्भ-, ताल-ध्वजा-तप-निवारक भूषिताग्रे |
वर्धस्व-नन्द जय-पाठ-पदावलीभि:, कमलासने जिन भवंत-महं श्रयामि ||
Bhr̥ṅgāra-cāmara-sudarpaṇa-pīṭha-kumbha-, tāla-dhvajā-tapa-nivāraka bhūṣitāgrē |
Vardhasva-nanda jaya-pāṭha-padāvalībhi:, Kamalāsanē jina bhavanta-mahaṁ śrayāmi ||

वृषभादि-सुवीरांतान् जन्माप्तौ जिष्णुचर्चितान् |
स्थापयाम्यभिषेकाय भक्त्या पीठे महोत्सवम् ||६||
Vr̥ṣabhādi-suvīrāntān janmāptau jiṣṇucarcitān |
Sthāpayāmyabhiṣēkāya bhaktyā pīṭhē mahōtsavam ||6||
ॐ ह्रीं श्री धर्मातीर्थाधिनाथ भगवन्निह (पाण्डुक-शिला) स्नपन-पीठे तिष्ठ! तिष्ठ!
Ōṁ hrīṁ śrī dharmātīrthādhinātha bhagavanniha (pāṇḍuka-śilā) snapana-pīṭhē tiṣṭha! tiṣṭha!

श्रीतीर्थकृत्स्नपन-वर्य-विधौ सुरेंद्र:, क्षीराब्धि-वारिभि-रपूरयदर्थ-कुम्भान् |
तांस्तादृशानिव विभाव्य यथार्हणीयान्, संस्थापये कुसुम-चन्दन-भूषिताग्रान् ||
Śrītīrthakr̥tsnapana-varya-vidhau surēndra:, Kṣīrābdhi-vāribhi-rapūrayadartha-kumbhān |
Tānstādr̥śāniva vibhāvya yathār’haṇīyān, sansthāpayē kusuma-candana-bhūṣitāgrān ||
शातकुम्भीय कुम्भौघान् क्षीराब्धेस्तोय-पूरितान् |
स्थापयामि जिनस्नान-चन्दनादि-सुचर्चितान् ||७||
Śātakumbhīya kumbhaughān kṣīrābdhēstōya-pūritān |
Sthāpayāmi jinasnāna-candanādi-sucarcitān ||7||
ॐ ह्रीं चतु:कोणेषु स्वस्तये चतु:कलशस्थापनं करोमि।
Ōṁ hrīṁ catu:Kōṇēṣu svastayē catu:Kalaśasthāpanaṁ karōmi |

आनन्द-निर्झर-सुर-प्रमदादि-गानै, र्वादित्र-पूर जय-शब्द-कलप्रशस्तै: |
उद्गीयमान जगती-पति-कीर्तिमेनं, पीठस्थलीं वसु-विधार्चन-योल्लसामि ||८||
Ānanda-nirjhara-sura-pramadādi-gānai, vārditra-pūra jaya-śabda-kalapraśastai: |
Udgīyamāna jagatī-pati-kīrtimēnaṁ, pīṭhasthalīṁ vasu-vidhārcana-yōllasāmi ||8||
ॐ ह्रीं स्नपनपीठस्थित-जिनाय अर्घ्यं निर्वपामीति स्वाहा।
Ōṁ hrīṁ snapanapīṭhasthita-jināya arghyaṁ nirvapāmīti svāhā |

कर्म-प्रबन्ध-निगडै-रपि हीनताप्तं, ज्ञात्वापि भक्ति-वशत: परमादि-देवम् |
त्वां स्वीय-कल्मष गणोन्मथनाय देव, शुद्धोदकै-रभिनयामि महाभिषेकम् ||९||
Karma-prabandha-nigaḍai-rapi hīnatāptaṁ, jñātvāpi bhakti-vaśata: Paramādi-dēvam |
Tvāṁ svīya-kalmaṣa gaṇōnmathanāya dēva, śud’dhōdakai-rabhinayāmi mahaabhishekam ||9||
ॐ ह्रीं श्रीं क्लीं ऐं अर्हं वं मं हं सं तं पं वं वं मं मं हं हं सं सं तं तं पं पं झं झं झ्वीं झ्वीं क्ष्वीं क्ष्वीं द्रां द्रां द्रीं द्रीं द्रावय द्रावय नमोऽर्हते भगवते श्रीमते पवित्रतर-जलेन जिनमभिषेचयामि स्वाहा।
Ōṁ hrīṁ śrīṁ klīṁ aiṁ ar’haṁ vaṁ maṁ haṁ saṁ taṁ paṁ vaṁ vaṁ maṁ maṁ haṁ haṁ saṁ saṁ taṁ taṁ paṁ paṁ jhaṁ jhaṁ jhvīṁ jhvīṁ kṣvīṁ kṣvīṁ drāṁ drāṁ drīṁ drīṁ drāvaya drāvaya namō̕r’hatē bhagavatē śrīmatē pavitratara-jalēna jinamabhiṣēcayāmi svāhā.

तीर्थोत्तम-भवै-नीरै: क्षीर-वारिधि-रूपकै: |
स्नापयामि प्रतिमायां जिनान् सर्वार्थसिद्धिदान् ||१०||
Tīrthōttama-bhavai-nīrai: Kṣīra-vāridhi-rūpakai: |
Snāpayāmi pratimāyāṁ jinān sarvārthasid’dhidān ||10||
ॐ ह्रीं श्री वृषभादिवीरान्तान् जलेन स्नापयाम:।
Ōṁ hrīṁ śrī vr̥ṣabhādivīrāntān jalēna snāpayāma: |

(यह पढ़ते हुए कलश से 108 बार धारा प्रतिमाजी पर करें)
(Yaha paṛhatē hu’ē kalaśa sē 108 bāra dhārā pratimājī para karēṁ)
सकल-भुवन-नाथं तं जिनेन्द्रं सुरेन्द्रै- रभिषव-विधि-माप्तं स्नातकं स्नापयाम: |
यदभिषवन-वारां बिन्दु-रेकोऽपि नृणां, प्रभवति विदधातुं भुक्तिसन्मुक्तिलक्ष्मीम् ||११||
Sakala-bhuvana-nāthaṁ taṁ jinēndraṁ surēndrai- rabhiṣava-vidhi-māptaṁ snātakaṁ snāpayāma |
Yadabhiṣavana-vārāṁ bindu-rēkō̕pi nr̥ṇāṁ, prabhavati vidadhātuṁ bhuktisanmuktilakṣmīm ||11||
ॐ ह्रीं श्रीमन्तं भगवन्तं कृपावन्तं श्रीवृषभादिमहावीरान्त-चतुर्विंशति तीर्थंकर-परम-देवं आद्यानां आद्ये मध्यलोके जम्बुद्वीपे भरतक्षेत्रे आर्यखण्डे उत्तमे देशे, उत्तमे प्रदेशे, उत्तमे नगरे, उत्तमे मन्दिरे (मण्डपे) उत्तमे वीरनिर्वाण-संवत्सरे मासानामुत्तमे मासे, उत्तमे पक्षे, उत्तमतिथौ, उत्तमे वासरे मुन्यार्यिका-श्रावक-श्राविकाणां सकलकर्मक्षयार्थं जलेनाभिषेचयाम:।।
Ōṁ hrīṁ śrīmantaṁ bhagavantaṁ kr̥pāvantaṁ śrīvr̥ṣabhādimahāvīrānta-caturvinśati tīrthaṅkara-parama-dēvaṁ ādyānāṁ ādyē madhyalōkē jambudwipē bharatakṣētrē āryakhaṇḍē bhāratadē, uttamē Pradēśē, uttamē nagarē, uttamē Mandirē (maṇḍapē), uttamē Vīranirvāṇa-sanvatsarē māsānāmuttamē mās, uttamē Pakṣē, uttamē Tithau, uttamē Vāsarē mun’yāryikā-śrāvaka-śrāvikāṇāṁ sakalakarmakṣayārthaṁ jalēnābhiṣin̄cayāma:..

(यह पढ़कर चारों कोनों में रखे हुए चार कलशों से अभिषेक करें)
(Yaha paṛhakara cārōṁ kōnōṁ mēṁ rakhē hu’ē cāra kalaśōṁ sē abhiṣēka karēṁ)
पानीय-चंदन-सदक्षत-पुष्पपुंज- नैवेद्य-दीपक-सुधूप-फल-व्रजेन |
कर्माष्टक-क्रथन-वीर-मनन्त-शक्तिं संपूजयामि महसां महसां निधानम् ||१२||
Pānīya-candana-sadakṣata-puṣpapun̄ja- naivēdya-dīpaka-sudhūpa-phala-vrajēna |
Karmāṣṭaka-krathana-vīra-mananta-śaktiṁ sampūjayāmi mahasāṁ mahasāṁ nidhānam ||12||
ॐ ह्रीं अभिषेकान्ते वृषभादिवीरान्तेभ्योऽर्घ्यं निर्वपामीति स्वाहा।
Ōṁ hrīṁ abhiṣēkāntē vr̥ṣabhādivīrāntēbhyō̕rghyaṁ nirvapāmīti svāhā.

हे तीर्थपा निजयशो-धवली-कृताशा सिद्धौषधाश्च भवदु:ख-महागदानाम् |
सद्भव्य-हृज्जनित-पंक-कबन्ध-कल्पा, यूयं जिना: सतत-शान्तिकरा: भवन्तु ||१३||
Hē tīrthapā nijayaśō-dhavalī-kr̥tāśā sid’dhauṣadhāśca bhavadu:Kha-mahāgadānām |
Sadbhavya-hr̥jjanita-paṅka-kabandha-kalpā, yūyaṁ jinā: Satata-śāntikarā: Bhavantu ||13||
ॐ ह्रीं श्रीं क्लीं ऐं अर्हं वं मं हं सं तं पं वं वं मं मं हं हं सं सं तं तं पं पं झं झं झ्वीं झ्वीं क्ष्वीं क्ष्वीं द्रां द्रां द्रीं द्रीं हं सं क्ष्वीं क्ष्वीं हं स: झं वं ह्र य: स: क्षां क्षीं क्षं क्षें क्षैं क्षों क्षौं क्षं क्ष: क्ष्वीं ह्रां ह्रीं ह्रूं ह्रें ह्रैं ह्रों ह्रौं ह्रं ह्रः ह्रीं द्रां द्रीं नमोऽर्हते भगवते श्रीमते ठ: ठ: इति शान्तिमन्त्रेणाभिषेकं करोमि।
Ōṁ hrīṁ śrīṁ klīṁ aiṁ ar’haṁ vaṁ maṁ haṁ saṁ taṁ paṁ vaṁ vaṁ maṁ maṁ haṁ haṁ saṁ saṁ taṁ taṁ paṁ paṁ jhaṁ jhaṁ jhvīṁ jhvīṁ kṣvīṁ kṣvīṁ drāṁ drāṁ drīṁ drīṁ haṁ saṁ kṣvīṁ kṣvīṁ haṁ sa: Jhaṁ vaṁ hra ya: Sa: Kṣāṁ kṣīṁ kṣaṁ kṣēṁ kṣaiṁ kṣōṁ kṣauṁ kṣaṁ kṣa: Kṣvīṁ hrāṁ hrīṁ hrūṁ hrēṁ hraiṁ hrōṁ hrauṁ hraṁ hraḥ hrīṁ drāṁ drīṁ namō̕r’hatē bhagavatē śrīmatē ṭha: Ṭha: Iti śāntimantrēṇābhiṣēkaṁ karōmi.

(यदि आकुलता न हो तो वृहत् शांतिधारा पाठ सहित शांतिधारा करें।)
(Yadi ākulatā na hō tō vr̥hat śāntidhārā pāṭha sahita śāntidhārā karēṁ.)
।। पुष्पांजलिं क्षिपामि।।
|| Puṣpān̄jaliṁ kṣipāmi ||

नत्वा मुहु-र्निज-करै-रमृतोपमेयै:, स्वच्छै-र्जिनेन्द्र तव चन्द्र-करावदातै: |
शुद्धांशुकेन विमलेन नितान्त-रम्ये, देहे स्थितान् जल कणान् परिमार्जयामि ||१४||
Natvā muhu-rnija-karai-ramr̥tōpamēyai:, Svacchai-rjinēndra tava candra-karāvadātai:|
Śud’dhānśukēna vimalēna nitānta-ramyē, dēhē sthitān jala kaṇān parimārjayāmi ||14||
ॐ ह्रीं अमलांशुकेन जिनबिम्ब-मार्जनं करोमि।
Ōṁ hrīṁ amalānśukēna jinabimba-mārjanaṁ karōmi |

स्नानं विधाय भवतोष्ट-सहस्र-नाम्ना-मुच्चारणेन मनसो वचसो विशुद्धिम् |
जिघृक्षु-रिष्टिमिनतेष्ट-तयीं विधातुं, सिंहासने विधि-वदत्र निवेशयामि ||१५||
Snānaṁ vidhāya bhavatōṣṭa-sahasra-nāmnā-muccāraṇēna manasō vacasō viśud’dhim |
jighr̥kṣu-riṣṭiminatēṣṭa-tayīṁ vidhātuṁ, sinhāsanē vidhi-vadatra nivēśayāmi ||15||
ओं ह्रीं वेदिकायां सिंहासने जिनबिम्बं स्थापयामि।
Ōṁ hrīṁ vēdikāyāṁ sinhāsanē jinabimbaṁ sthāpayāmi|

जल-गन्धक्षतै:पुष्पैश्चरू-दीप-सुधूपकै |
फलै-रर्घै-जिनमर्चेज्जन्मदुखापहानये ||१६||
Jala-gandhakṣatai:Puṣpaiścarū-dīpa-sudhūpakai: |
Phalai-rarghai-jinamarcējjanmadukhāpahānayē ||16||
ॐ ह्रीं सिंहासनस्थित जिनायऽर्घ्यम निर्वपामीति स्वाहा।
Ōṁ hrīṁ sinhāsanasthita jināya̕rghyama nirvapāmīti svāhā |

( आगे का श्लोक बोलकर गन्धोदक ग्रहण करें)
(aage ka ślōka bol kara gandhōdaka grahaṇa karēṁ)
मुक्ति-श्रीवनिता-करोदक-मिदं पुण्याड़्कुरोत्पादकम्,
नागेंद्र-त्रिदशेंद्र-चक्र पदवी राज्याभिषेकोदकम् |
सम्यग्ज्ञान-चरित्र-दर्शन-लता संवृद्धि-संपादकं,
कीर्ति-श्री-जय-साधकं जिन- वर स्नानस्य गन्धोदकम् ||१७||
Mukti-śrīvanitā-karōdaka-midaṁ puṇyāṛkurōtpādakam,
nāgēndra-tridaśēndra-cakra padavī rājyābhiṣēkōdakam |
Samyagjñāna-caritra-darśana-latā sanvr̥d’dhi-sampādakaṁ,
kīrti-śrī-jaya-sādhakaṁ jina- vara snānasya gandhōdakam ||17||
नत्वा परीत्य निज-नेत्र ललाटयोश्च, व्यात्युक्षणेन हरतादघ-संचयं मे |
शुद्धोदकं जिनपते तव पाद-योगाद्, भूयाद्-भवातपहरं धृत-मादरेण ||१८||
Natvā parītya nija-nētra lalāṭayōśca, vyātyukṣaṇēna haratādagha-san̄cayaṁ mē |
Śud’dhōdakaṁ jinapatē tava pāda-yōgād, bhūyād-bhavātapaharaṁ dhr̥ta-mādarēṇa ||18||
(आगे का श्लोक बोलकर पुष्पांजलि करें)
(aage ka ślōka bol kara puṣpān̄jali karēṁ)
इमे नेत्रे जाते सुकृत-जलसिक्ते-सफलिते,
ममेदं मानुष्यं कृति जनगणादेयमभवत् |
मदीयाद्-भल्लाटादशुभतर-कर्माटन-मभूत,
सदेदृक-पुण्यार्हन् मम भवतु ते पूजन-विधौ ||१९||
Imē nētrē jātē sukr̥ta-jalasiktē-saphalitē,
mamēdaṁ mānuṣyaṁ kr̥ti janagaṇādēyamabhavat |
Madīyād-bhallāṭādaśubhatara-karmāṭana-mabhūta,
sadēdr̥ka-puṇyār’han mama bhavatu tē pūjana-vidhau ||19||
।। पुष्पाञ्जलिं क्षिपामि।।
|| Puṣpāñjaliṁ kṣipāmi ||

******

प्रतिमा-प्रक्षाल-विधि पाठ Pratimā – Prakṣāla – Vidhi Pāṭha

pdf Audio pdf PDF

(दोहा)
परिणामों की स्वच्छता, के निमित्त जिनबिम्ब |
इसीलिए मैं निरखता, इनमें निज-प्रतिबिम्ब ||
पंच-प्रभू के चरण में, वंदन करूँ त्रिकाल |
निर्मल-जल से कर रहा, प्रतिमा का प्रक्षाल ||

(dōhā)
Pariṇāmōṁ kī svacchatā, kē nimitta jinabimba |
Isīli’ē maiṁ nirakhatā, inamēṁ nija – pratibimba ||
Pan̄ca – prabhū kē caraṇa mēṁ, vandana karūm̐ trikāla |
Nirmala – jala sē kara rahā, pratimā kā prakṣāla ||


अथ पौर्वाह्रिक देववंदनायां पूर्वाचार्यानुक्रमेण सकलकर्मक्षयार्थं भावपूजा-
स्तवन वंदनासमेतं श्री पंचमहागुरुभक्तिपूर्वकं कायोत्सर्गं करोम्यहम् ।
Atha paurvāhrika dēvavandanāyāṁ pūrvācāryānukramēṇa sakalakarmakṣayārthaṁ bhāvapūjā-stavana vandanāsamētaṁ śrī pan̄camahāgurubhaktipūrvakaṁ kāyōtsargaṁ karōmyaham|

(नौ बार णमोकार मंत्र पढ़ें)
(Nau bāra ṇamōkāra mantra paṛhēṁ)

(छप्पय)
तीन लोक के कृत्रिम औ अकृत्रिम सारे |
जिनबिम्बों को नित प्रति अगणित नमन हमारे ||
श्रीजिनवर की अन्तर्मुख छवि उर में धारूँ |
जिन में निज का, निज में जिन-प्रतिबिम्ब निहारूँ ||

(chappaya)
Tīna lōka kē kr̥trima au akr̥trima sārē |
Jinabimbōṁ kō nita prati agaṇita namana hamārē ||
Śrījinavara kī antarmukha chavi ura mēṁ dhārūm̐ |
Jina mēṁ nija kā, nija mēṁ jina – pratibimba nihārūm̐ ||


मैं करूँ आज संकल्प शुभ, जिन-प्रतिमा प्रक्षाल का |
यह भाव-सुमन अर्पण करूँ, फल चाहूँ गुणमाल का ||
Maiṁ karūm̐ āja saṅkalpa śubha, jina – pratimā prakṣāla kā |
Yaha bhāva – sumana arpaṇa karūm̐ , phala cāhūm̐ guṇamāla kā ||

ॐ ह्रीं प्रक्षाल-प्रतिज्ञायै पुष्पांजलिं क्षिपामि।
Ōṁ hrīṁ prakṣāla – pratijñāyai puṣpān̄jaliṁ kṣipāmi|

(प्रक्षाल की प्रतिज्ञा हेतु पुष्प क्षेपण करें)
(Prakṣāla kī pratijñā hētu puṣpa kṣēpaṇa karēṁ)

(रोला)
अंतरंग बहिरंग सुलक्ष्मी से जो शोभित |
जिनकी मंगलवाणी पर है त्रिभुवन मोहित ||
श्रीजिनवर सेवा से क्षय मोहादि-विपत्ति |
हे जिन! ‘श्री’ लिख, पाऊँगा निज-गुण सम्पत्ति ||

(rōlā)
Antaraṅga bahiraṅga sulakṣmī sē jō śōbhita |
Jinakī maṅgalavāṇī para hai tribhuvana mōhita ||
Śrījinavara sēvā sē kṣaya mōhādi – vipatti |
Jina hē! ‘ Śrī’ likha, pā’ūm̐gā nija – guṇa sampatti ||

(अभिषेक-थाल की चौकी पर केशर से ‘श्री’ लिखें)
(Abhiṣēka – thāla kī caukī para kēśara sē’ śrī’ likhēṁ)

(दोहा)
अंतर्मुख मुद्रा सहित, शोभित श्री जिनराज |
प्रतिमा प्रक्षालन करूँ, धरूँ पीठ यह आज ||

(dōhā)
Antarmukha mudrā sahita, śōbhita śrī jinarāja |
Pratimā prakṣālana karūm̐ , dharūm̐ pīṭha yaha āja ||

ॐ ह्रीं श्री पीठ स्थापनं करोमि।
Ōṁ hrīṁ śrī pīṭha sthāpanaṁ karōmi.

(प्रक्षाल हेतु थाल स्थापित करें)
(Prakṣāla hētu thāla sthāpita karēṁ)

(रोला)
भक्ति-रत्न से जड़ित आज मंगल सिंहासन |
भेद-ज्ञान जल से क्षालित भावों का आसन ||
स्वागत है जिनराज तुम्हारा सिंहासन पर |
हे जिनदेव! पधारो श्रद्धा के आसन पर ||

(rōlā)
Bhakti – ratna sē jaṛita āja maṅgala sinhāsana |
Bhēda – jñāna jala sē kṣālita bhāvōṁ kā āsana ||
Svāgata hai jinarāja tumhārā sinhāsana para |
jinadēva hē! padhārō śrad’dhā kē āsana para ||

ॐ ह्रीं श्री धर्मतीर्थाधिनाथ भगवन्निह सिंहासने तिष्ठ! तिष्ठ!
Ōṁ hrīṁ śrī dharmatīrthādhinātha bhagavanniha sinhāsanē tiṣṭha! tiṣṭha!

(प्रदक्षिणा देकर अभिषेक-थाल में जिनबिम्ब विराजमान करें)
(Pradakṣiṇā dēkara abhiṣēka-thāla mēṁ jinabimba virājamāna karēṁ)


क्षीरोदधि के जल से भरे कलश ले आया |
दृग-सुख वीरज ज्ञान स्वरूपी आतम पाया ||
मंगल-कलश विराजित करता हूँ जिनराजा |
परिणामों के प्रक्षालन से सुधरें काजा ||
Kṣīrōdadhi kē jala sē bharē kalaśa lē āyā |
Dr̥ga – sukha vīraja jñāna svarūpī ātama pāyā ||
Maṅgala – kalaśa virājita karatā hūm̐ jinarājā |
Pariṇāmōṁ kē prakṣālana sē sudharēṁ kājā ||

ॐ ह्रीं अर्हं कलश-स्थापनं करोमि।
Ōṁ hrīṁ ar’haṁ kalaśa – sthāpanaṁ karōmi |

(चारों कोनों में निर्मल जल से भरे कलश स्थापित करें, व स्नपन-पीठ स्थित जिन-प्रतिमा को अर्घ्य चढ़ायें)
(Cārōṁ kōnōṁ mēṁ nirmala jala sē bharē kalaśa sthāpita karēṁ, va snapana-pīṭha sthita jina-pratimā kō arghya caṛhāyēṁ)


जल-फल आठों द्रव्य मिलाकर अर्घ्य बनाया |
अष्ट-अंग-युत मानो सम्यग्दर्शन पाया ||
श्रीजिनवर के चरणों में यह अर्घ्य समर्पित |
करूँ आज रागादि विकारी-भाव विसर्जित ||
Jala – phala āṭhōṁ dravya milākara arghya banāyā |
Aṣṭa – aṅga – yuta mānō samyagdarśana pāyā ||
Śrījinavara kē caraṇōṁ mēṁ yaha arghya samarpita |
Karūm̐ āja rāgādi vikārī – bhāva visarjita ||

ॐ ह्रीं श्री स्नपनपीठस्थिताय जिनाय अर्घ्यं निर्वपामीति स्वाहा ।
Ōṁ hrīṁ śrī snapanapīṭhasthitāya jināya arghyaṁ nirvapāmīti svāhā |

(चारों कोनों के इंद्र विनय सहित दोनों हाथों में जल कलश ले प्रतिमाजी के शिर पर धारा करते हुए गावें)
(Cārōṁ kōnōṁ kē indra vinaya sahita dōnōṁ hāthōṁ mēṁ jala kalaśa lē pratimājī kē śira para dhārā karatē hu’ē gāvēṁ)


मैं रागादि विभावों से कलुषित हे जिनवर |
और आप परिपूर्ण वीतरागी हो प्रभुवर ||
कैसे हो प्रक्षाल जगत के अघ-क्षालक का |
क्या दरिद्र होगा पालक! त्रिभुवन-पालक का ||
भक्ति-भाव के निर्मल जल से अघ-मल धोता |
है किसका अभिषेक! भ्रान्त-चित खाता गोता ||
नाथ! भक्तिवश जिन-बिम्बों का करूँ न्हवन मैं |
आज करूँ साक्षात् जिनेश्वर का पृच्छन मैं ||
Maiṁ rāgādi vibhāvōṁ sē kaluṣita hē jinavara !
Aura āpa paripūrṇa vītarāgī hō prabhuvara ||
Kaisē hō prakṣāla jagata kē agha – kṣālaka kā |
Kyā daridra hōgā pālaka! Tribhuvana – pālaka kā ||
Bhakti – bhāva kē nirmala jala sē agha – mala dhōtā |
Hai kisakā abhiṣēka! Bhrānta – cita khātā gōtā ||
Nātha! Bhaktivaśa jina – bimbōṁ kā karūm̐ nhavana maiṁ |
Āja karūm̐ sākṣāt jinēśvara kā pr̥cchana maiṁ ||

(दोहा)
क्षीरोदधि-सम नीर से करूँ बिम्ब प्रक्षाल |
श्री जिनवर की भक्ति से जानूँ निज-पर चाल ||
तीर्थंकर का न्हवन शुभ सुरपति करें महान् |
पंचमेरु भी हो गए महातीर्थ सुखदान ||
करता हूँ शुभ-भाव से प्रतिमा का अभिषेक |
बचूँ शुभाशुभ भाव से यही कामना एक ||

(Dōhā)
Kṣīrōdadhi – sama nīra sē karūm̐ bimba prakṣāla |
Śrī jinavara kī bhakti sē jānūm̐ nija – para cāla ||
Tīrthaṅkara kā nhavana śubha surapati karēṁ mahān |
Pan̄camēru bhī hō ga’ē mahātīrtha sukhadāna ||
Karatā hūm̐ śubha – bhāva sē pratimā kā abhiṣēka |
Bacūm̐ śubhāśubha bhāva sē yahī kāmanā ēka ||

ॐ ह्रीं श्रीमन्तं भगवन्तं कृपालसन्तं वृषभादिमहावीरपर्यन्तं चतुर्विंशति-तीर्थंकर-परमदेवम् आद्यानामाद्ये जम्बूद्वीपे भरतक्षेत्रे आर्यखण्डे उत्तमें नगरे मासानामुत्तमे मासे,उत्तमें पक्षे,उत्तमें दिने मुन्यार्यिकाश्रावकश्राविकाणां सकलकर्म – क्षयार्थं पवित्रतर-जलेन जिनमभिषेचयामि ।
(मास, पक्ष, दिन की जानकारी ना होने पर “शुभे” का प्रयोग करें)


Ōṁ hrīṁ śrīmantaṁ bhagavantaṁ kr̥pālasantaṁ Vntaṁ caturvinśati-tīrthaṅkara-paramadēvam ādyānāmādyē jambūdvīpē bharatakṣētrē āryakhaṇḍē uttamē nagarē, māsānāmuttamē,uttamē Māsē,
uttamē Pakṣē, uttamē Dinē mun’yāryikāśrāvakaśrāvikāṇāṁ sakalakarma-kṣayārthaṁ pavitratara-jalēna jinamabhiṣēcayāmi|

(Māsa, pakṣa, dina kī jānakārī na hōnē para “uttamē ” kā prayōga karēṁ)

(चारों कलशों से अभिषेक करें, वादित्र-नाद करावें एवं जय-जय शब्दोच्चारण करें)
(Cārōṁ kalaśōṁ sē abhiṣēka karēṁ, vāditra-nāda karāvēṁ ēvaṁ jaya-jaya śabdōccāraṇa karēṁ)

(दोहा)
जिन-संस्पर्शित नीर यह, गन्धोदक गुणखान |
मस्तक पर धारूँ सदा, बनूँ स्वयं भगवान् ||

(dōhā)
jina – sansparśita nīra yaha, gandhōdaka guṇakhāna |
Mastaka para dhārūm̐ sadā, banūm̐ svayaṁ bhagavān ||

(गंधोदक केवल मस्तक पर लगायें, अन्य किसी अंग में लगाना आस्रव का कारण होने से वर्जित है)
(Gandhōdaka kēvala mastaka para lagāyēṁ, an’ya kisī aṅga mēṁ lagānā āsrava kā kāraṇa hōnē sē varjita hai)


जल-फलादि वसु द्रव्य ले, मैं पूजूँ जिनराज |
हुआ बिम्ब-अभिषेक अब, पाऊँ निज-पद-राज ||

Jala – phalādi vasu dravya lē, maiṁ pūjūm̐ jinarāja |
Hu’ā bimba – abhiṣēka aba, pā’ūm̐ nija – pada – rāja ||

ॐ ह्रीं श्री अभिषेकांन्ते वृषभादिवीरान्तेभ्यो अर्घ्यं निर्वपामीति स्वाहा।
Ōṁ hrīṁ śrī abhiṣēkānntē vr̥ṣabhādivīrāntēbhyō arghyaṁ nirvapāmīti svāhā|


श्री जिनवर का धवल-यश, त्रिभुवन में है व्याप्त |
शांति करें मम चित्त में, हे! परमेश्वर आप्त ||

Śrī jinavara kā dhavala – yaśa, tribhuvana mēṁ hai vyāpta |
Śānti karēṁ mama citta mēṁ, hē! Paramēśvara āpta ||

(रोला)
जिन-प्रतिमा पर अमृत सम जल-कण अतिशोभित |
आत्म-गगन में गुण अनंत तारे भवि मोहित ||
हो अभेद का लक्ष्य भेद का करता वर्जन |
शुद्ध वस्त्र से जल कण का करता परिमार्जन ||

(rōlā)
Jina – pratimā para amr̥ta sama jala – kaṇa atiśōbhita |
Ātma – gagana mēṁ guṇa ananta tārē bhavi mōhita ||
Hō abhēda kā lakṣya bhēda kā karatā varjana |
Śud’dha vastra sē jala kaṇa kā karatā parimārjana ||

(प्रतिमा को शुद्ध-वस्त्र से पोंछें)
(Pratimā kō śud’dha – vastra sē pōn̄chēṁ)

(दोहा)
श्रीजिनवर की भक्ति से, दूर होय भव-भार |
उर-सिंहासन थापिये, प्रिय चैतन्य-कुमार ||

(dōhā)
Śrījinavara kī bhakti sē, dūra hōya bhava – bhāra |
Ura – sinhāsana thāpiyē, priya caitan’ya – kumāra ||

(वेदिका-स्थित कमलासन पर नया स्वस्तिक बनाएं)
(Vēdikā – sthita kamla-āsana para nayā svastika banāye)

(प्रतिमाजी को कमलासन पर विराजमान कर, निम्न छन्द बोलकर अर्घ्य चढ़ायें)
(Pratimājī kō kamla-āsana para virājmaan kar, nimna chanda bolkar arghya caṛhāyēṁ)

जल गन्धादिक द्रव्य से, पूजूँ श्री जिनराज |
पूर्ण अर्घ्य अर्पित करूँ, पाऊँ चेतनराज ||
Jala gandhādika dravya sē, pūjūm̐ śrī jinarāja |
Pūrṇa arghya arpita karūm̐ , pā’ūm̐ cētanarāja ||

ॐ ह्रीं श्री वेदिका-पीठस्थितजिनाय अनर्घ्यपदप्राप्तये अर्घ्यं निर्वपामीति स्वाहा।
Ōṁ hrīṁ śrī vēdikā – pīṭhasthitajināya anarghyapadaprāptayē arghyaṁ nirvapāmīti svāhā|

********************

नित्य नियम-प्रक्षाल के संबंध में प्रमुख विचारणीय बिन्दु
1. अरिहन्त भगवान का अभिषेक नहीं होता, जिन-बिम्ब का प्रक्षाल किया जाता है,जो अभिषेक के नाम से प्रचलित है।
2. यह प्रक्षाल केवल ‘छानकर गर्म किये गये प्रासुक जल से’ शुद्ध वस्त्र पहनकर किया जाए। दैनिक प्रक्षाल जल के अलावा अन्य द्रव्यों से करना अहिंसा तथा बिम्बों के रक्षण की दृष्टि से हीन कार्य है।
3. प्रक्षाल मात्र पुरुषों द्वारा ही किया जाए। महिलाएं जिनबिम्ब को स्पर्श न करें। उनके द्वारा अभिषेक की केवल अनुमोदना करना भी उतनी ही मंगलकारी है।
4. जिनबिम्ब का प्रक्षाल प्रतिदिन एक बार हो जाने के पश्चात् बार-बार न करें। यदि बहुत आवश्यक हो जाये, तो पहिले किये गये अभिषेक-सम्बन्धी पूजन एवं विसर्जन पूर्ण होने के पश्चात् ही दूसरी बार अभिषेक करें।

Nitya niyama-prakṣāla kē sambandha mēṁ pramukha vicāraṇīya bindu
1. Arihanta bhagavāna kā abhiṣēka nahīṁ hōtā, jina-bimba kā prakṣāla kiyā jātā hai,jō abhiṣēka kē nāma sē pracalita hai |
2. Yaha prakṣāla kēvala ‘chānakara garma kiyē gayē prāsuka jala sē’ śud’dha vastra pahanakara kiyā jā’ē. Dainika prakṣāla jala kē alāvā an’ya dravyōṁ sē karanā ahinsā tathā bimbōṁ kē rakṣaṇa kī dr̥ṣṭi sē hīna kārya hai |
3. Prakṣāla mātra puruṣōṁ dvārā hī kiyā jā’ē. Mahilā’ēṁ jinabimba kō sparśa na karēṁ. Unakē dvārā abhiṣēka kī kēvala anumōdanā karanā bhī utanī hī maṅgalakārī hai |
4. Jinabimba kā prakṣāla pratidina ēka bāra hō jānē kē paścāt bāra-bāra na karēṁ.
Yadi bahuta āvaśyaka hō jāyē, tō pahilē kiyē gayē abhiṣēka-sambandhī pūjana ēvaṁ
visarjana pūrṇa hōnē kē paścāt hī dūsarī bāra abhiṣēka karēṁ |

श्री महावीर स्वामी पूजा (चाँदनगाँव)Śrī Mahāvīra Svāmī Pūjā (Cām̐danagām̐va)

कविश्री पूरनमल
Kavi śrī Pūranamala
(गीता छन्द)
श्री वीर सन्मति गाँव ‘चाँदन’, में प्रगट भये आयकर |
जिनको वचन-मन-काय से, मैं पूजहूँ सिर नायकर ||
ये दयामय नार-नर, लखि शांतिरूपी भेष को |
तुम ज्ञानरूपी भानु से, कीना सुशोभित देश को ||
सुर इन्द्र विद्याधर मुनी, नरपति नवावें शीस को |
हम नमत हैं नित चाव सों, महावीर प्रभु जगदीश को ||

ओं ह्रीं श्रीमहावीरस्वामिन्! अत्र अवतर! अवतर! संवौषट्! (आह्वानम्)
ओं ह्रीं श्रीमहावीरस्वामिन्! अत्रा तिष्ठ! तिष्ठ! ठ:! ठ:! (स्थापनम्)
ओं ह्रीं श्रीमहावीरस्वामिन्! अत्र मम सन्निहितो भव! भव! वषट्! (सत्रिधिकरणम्)
(Gītā chanda)
Śrī vīra sanmati gām̐va ‘cām̐dana’, mēṁ pragaṭa bhayē āyakara |
Jinakō vacana-mana-kāya sē, maiṁ pūjahūm̐ sira nāyakara ||
Yē dayāmaya nāra-nara, lakhi śāntirūpī bhēṣa kō |
Tuma jñānarūpī bhānu sē, kīnā suśōbhita dēśa kō ||
Sura indra vidyādhara munī, narapati navāvēṁ śīsa kō |
Hama namata haiṁ nita cāva sōṁ, mahāvīra prabhu jagadīśa ko ||

Ōṁ hrīṁ śrīmahāvīrasvāmin! Atra avatara! avatara! sanvauṣaṭ! (Āhvānanam)
Ōṁ hrīṁ śrīmahāvīrasvāmin! Atrā tiṣṭha! tiṣṭha! tha:! tha:! (Sthāpanam)
Ōṁ hrīṁ śrīmahāvīrasvāmin! Atra mama sannihitō bhava bhava vaṣaṭ! (Sannidhikaraṇam)
अष्टक
क्षीरोदधि से भरि नीर, कंचन के कलशा |
तुम चरणनि देत चढ़ाय, आवागमन नशा ||
चाँदनपुर के महावीर, तोरी छवि प्यारी |
प्रभु भव-आताप निवार, तुम पद बलिहारी ||

ओं ह्रीं श्रीमहावीरस्वामिने जन्म-जरा-मृत्यु-विनाशनाय जलं निर्वपामीति स्वाहा।१।
Aṣṭaka
Kṣīrōdadhi sē bhari nīra, kan̄cana kē kalaśā |
Tuma caraṇani dēta caṛhāya, āvāgamana naśā ||
Cām̐danapura kē mahāvīra, tōrī chavi pyārī |
Prabhu bhava-ātāpa nivāra, tuma pada balihārī ||

Ōṁ hrīṁ śrīmahāvīrasvāminē janma-jarā-mr̥tyu-vināśanāya jalaṁ nirvapāmīti svāhā ||1||

मलयागिर चन्दन कर्पूर, केशर ले हरषौं |
प्रभु भव-आताप मिटाय, तुम चरननि परसौं ||
चाँदनपुर के महावीर, तोरी छवि प्यारी |
प्रभु भव-आताप निवार, तुम पद बलिहारी ||

ओं ह्रीं श्रीमहावीरस्वामिने संसारताप-विनाशनाय चंदनं निर्वपामीति स्वाहा।२।

Malayāgira candana karpūra, kēśara lē haraṣauṁ |
Prabhu bhava-ātāpa miṭāya, tuma caranani parasauṁ ||
Cām̐danapura kē mahāvīra, tōrī chavi pyārī |
Prabhu bhava-ātāpa nivāra, tuma pada balihārī ||

Ōṁ hrīṁ śrīmahāvīrasvāminē sansāratāpa-vināśanāya candanaṁ nirvapāmīti svāhā ||2||

तंदुल उज्ज्वल-अति धोय, थारी में लाऊँ |
तुम सन्मुख पुंज चढ़ाय, अक्षय-पद पाऊँ ||
चाँदनपुर के महावीर, तोरी छवि प्यारी |
प्रभु भव-आताप निवार, तुम पद बलिहारी ||

ओं ह्रीं श्रीमहावीरस्वामिने अक्षयपद-प्राप्तये अक्षतान् निर्वपामीति स्वाहा।३।

Tandula ujjvala-ati dhōya, thārī mēṁ lā’ūm̐ |
Tuma sanmukha pun̄ja caṛhāya, akṣaya-pada pā’ūm̐ ||
Cām̐danapura kē mahāvīra, tōrī chavi pyārī |
Prabhu bhava-ātāpa nivāra, tuma pada balihārī ||

Ōṁ hrīṁ śrīmahāvīrasvāminē akṣayapada-prāptayē akṣatān nirvapāmīti svāhā ||3||

बेला केतकी गुलाब, चंपा कमल लऊँ |
जे कामबाण करि नाश, तुम्हरे चरण दऊँ ||
चाँदनपुर के महावीर, तोरी छवि प्यारी |
प्रभु भव-आताप निवार, तुम पद बलिहारी ||

ओं ह्रीं श्रीमहावीरस्वामिने कामबाण-विध्वंसनाय पुष्पं निर्वपामीति स्वाहा ।४।

Bēlā kētakī gulāba, campā kamala la’ūm̐ |
Jē kāmabāṇa kari nāśa, tumharē caraṇa da’ūm̐ ||
Cām̐danapura kē mahāvīra, tōrī chavi pyārī |
Prabhu bhava-ātāpa nivāra, tuma pada balihārī ||

Ōṁ hrīṁ śrīmahāvīrasvāminē kāmabāṇa-vidhvansanāya puṣpaṁ nirvapāmīti svāhā ||4||

फैनी गुंजा अरु स्वाद, मोदक ले लीजे |
करि क्षुधा-रोग निरवार, तुम सन्मुख कीजे ||
चाँदनपुर के महावीर, तोरी छवि प्यारी |
प्रभु भव-आताप निवार, तुम पद बलिहारी ||

ओं ह्रीं श्रीमहावीरस्वामिने क्षुधारोग-विनाशनाय नैवेद्यं निर्वपामीति स्वाहा।५।

Phainī gun̄jā aru svāda, mōdaka lē lījē |
Kari kṣudhā-rōga niravāra, tuma sanmukha kījē ||
Cām̐danapura kē mahāvīra, tōrī chavi pyārī |
Prabhu bhava-ātāpa nivāra, tuma pada balihārī ||

Ōṁ hrīṁ śrīmahāvīrasvāminē kṣudhārōga-vināśanāya naivēdyaṁ nirvapāmīti svāhā ||5||

घृत में कर्पूर मिलाय, दीपक में जारो |
करि मोहतिमिर को दूर, तुम सन्मुख बारो ||
चाँदनपुर के महावीर, तोरी छवि प्यारी |
प्रभु भव-आताप निवार, तुम पद बलिहारी ||

ओं ह्रीं श्रीमहावीरस्वामिने मोहांधकार-विनाशनाय दीपं निर्वपामीति स्वाहा।६।

Ghr̥ta mēṁ karpūra milāya, dīpaka mēṁ jārō |
Kari mōhatimira kō dūra, tuma sanmukha bārō ||
Cām̐danapura kē mahāvīra, tōrī chavi pyārī |
Prabhu bhava-ātāpa nivāra, tuma pada balihārī ||

Ōṁ hrīṁ śrīmahāvīrasvāminē mōhāndhakāra-vināśanāya dīpaṁ nirvapāmīti svāhā ||6||

दशविधि ले धूप बनाय, ता में गंध मिला |
तुम सन्मुख खेऊँ आय, आठों कर्म जला ||
चाँदनपुर के महावीर, तोरी छवि प्यारी |
प्रभु भव-आताप निवार, तुम पद बलिहारी ||

ओं ह्रीं श्रीमहावीरस्वामिने अष्टकर्म-दहनाय धूपं निर्वपामीति स्वाहा।७।

Daśavidhi lē dhūpa banāya, tā mēṁ gandha milā |
Tuma sanmukha khē’ūm̐ āya, āṭhōṁ karma jalā ||
Cām̐danapura kē mahāvīra, tōrī chavi pyārī |
Prabhu bhava-ātāpa nivāra, tuma pada balihārī ||

Ōṁ hrīṁ śrīmahāvīrasvāminē aṣṭakarma-dahanāya dhūpaṁ nirvapāmīti svāhā ||7||

पिस्ता किसमिस बादाम, श्रीफल लौंग सजा |
श्री वर्द्धमान पद राख, पाऊँ मोक्ष पदा ||
चाँदनपुर के महावीर, तोरी छवि प्यारी |
प्रभु भव-आताप निवार, तुम पद बलिहारी ||

ओं ह्रीं श्रीमहावीरस्वामिने मोक्षफल-प्राप्तये फलं निर्वपामीति स्वाहा ।८।

Pistā kisamisa bādāma, śrīphala lauṅga sajā |
Śrī vard’dhamāna pada rākha, pā’ūm̐ mōkṣa padā ||
Cām̐danapura kē mahāvīra, tōrī chavi pyārī |
Prabhu bhava-ātāpa nivāra, tuma pada balihārī ||

Ōṁ hrīṁ śrīmahāvīrasvāminē mōkṣaphala-prāptayē phalaṁ nirvapāmīti svāhā ||8||

जल गंध सु अक्षत पुष्प, चरुवर जोर करौं |
ले दीप धूप फल मेलि, आगे अर्घ करौं ||
चाँदनपुर के महावीर, तोरी छवि प्यारी |
प्रभु भव-आताप निवार, तुम पद बलिहारी ||

ओं ह्रीं श्रीमहावीरस्वामिने अनर्घ्यपद-प्राप्तये अर्घ्यं निर्वपामीति स्वाहा ।९।

Jala gandha su akṣata puṣpa, caruvara jōra karauṁ |
Lē dīpa dhūpa phala mēli, āgē argha karauṁ ||
Cām̐danapura kē mahāvīra, tōrī chavi pyārī |
Prabhu bhava-ātāpa nivāra, tuma pada balihārī ||

Ōṁ hrīṁ śrīmahāvīrasvāminē anarghyapada-prāptayē arghyaṁ nirvapāmīti svāhā ||9||
(टोंक के चरणों का अर्घ्य)
(Ṭōṅka Kē Caraṇōṁ Kā Arghya)

जहाँ कामधेनु नित आय, दुग्ध जु बरसावे |
तुम चरननि दरशन होत, आकुलता जावे ||
जहाँ छतरी बनी विशाल, तहाँ अतिशय भारी |
हम पूजत मन-वच-काय, तजि संशय सारी ||
चाँदनपुर के महावीर, तोरी छवि प्यारी |
प्रभु भव-आताप निवार, तुम पद बलिहारी ||

ओं ह्रीं टोंकस्थित श्रीमहावीरचरणाभ्याम् अर्घ्यं निर्वपामीति स्वाहा।

Jahām̐ kāmadhēnu nita āya, dugdha ju barasāvē |
Tuma caranani daraśana hōta, ākulatā jāvē ||
Jahām̐ chatarī banī viśāla, tahām̐ atiśaya bhārī |
Hama pūjata mana-vaca-kāya, taji sanśaya sārī ||
Cām̐danapura kē mahāvīra, tōrī chavi pyārī |
Prabhu bhava-ātāpa nivāra, tuma pada balihārī ||

Ōṁ hrīṁ ṭōṅkasthita śrīmahāvīracaraṇābhyām arghyaṁ nirvapāmīti svāhā.
(टीले के अंदर विराजमान अवस्था का अर्घ्य)
(Ṭīlē Kē Andara Virājamāna Avasthā Kā Arghya)

टीले के अंदर आप, सोहे पद्मासन |
जहाँ चतुरनिकार्इ देव, आवें जिनशासन ||
नित पूजन करत तुम्हार, कर में ले झारी |
हम हूँ वसु-द्रव्य बनाय, पूजें भरि थारी ||
चाँदनपुर के महावीर, तोरी छवि प्यारी |
प्रभु भव-आताप निवार, तुम पद बलिहारी ||

ओं ह्रीं श्रीमहावीरजिनेंद्राय टीले के अंदर विराजमान-अवस्थायाम् अर्घ्यं निर्वपामिति स्वाहा।

Ṭīlē kē andara āpa, sōhē padmāsana |
Jahām̐ caturanikā’i dēva, āvēṁ jinaśāsana ||
Nita pūjana karata tumhāra, kara mēṁ lē jhārī |
Hama hūm̐ vasu-dravya banāya, pūjēṁ bhari thārī ||
Cām̐danapura kē mahāvīra, tōrī chavi pyārī |
Prabhu bhava-ātāpa nivāra, tuma pada balihārī ||

Ōṁ hrīṁ śrīmahāvīrajinēndrāya ṭīlē-kē-andar virājamāna-avasthāyām arghyaṁ nirvapāmiti svāhā |
(पंचकल्याणक अर्घ्यावली)
(Pan̄cakalyāṇaka Arghyāvalī)

कुंडलपुर नगर मँझार, त्रिशला-उर आयो |
सुदि-छठि-आषाढ़, सुर रतन जु बरसायो ||
चाँदनपुर के महावीर, तोरी छवि प्यारी |
प्रभु भव-आताप निवार, तुम पद बलिहारी ||

ओं ह्रीं आषाढ़शुक्ल-षष्ठ्याम् गर्भमंगल-मंडिताय श्रीमहावीरजिनेन्द्राय अर्घ्यं निर्वपामीति स्वाहा ।१।

Kuṇḍalapura nagara mam̐jhāra, triśalā-ura āyō |
Sudi-chaṭhi-āṣāṛha, sura ratana ju barasāyō ||
Cām̐danapura kē mahāvīra, tōrī chavi pyārī |
Prabhu bhava-ātāpa nivāra, tuma pada balihārī ||

Ōṁ hrīṁ āṣāṛhaśukla-ṣaṣṭhyām garbhamaṅgala-maṇḍitāya śrīmahāvīrajinēndrāya arghyaṁ nirvapāmīti svāhā |1|

जन्मत अनहद भर्इ घोर, आये चतुर्निकार्इ |
तेरस शुक्ला की चैत्र, गिरिवर ले जार्इ ||
चाँदनपुर के महावीर, तोरी छवि प्यारी |
प्रभु भव-आताप निवार, तुम पद बलिहारी ||

ओं ह्रीं चैत्रशुक्ल-त्रयोदश्यां जन्ममंगल-मंडिताय श्रीमहावीरजिनेन्द्राय अर्घ्यं निर्वपामीति स्वाहा।२।

Janmata anahada bha’i ghōra, āye caturnikā’i |
Tērasa śuklā kī caitra, girivara lē jā’i ||
Cām̐danapura kē mahāvīra, tōrī chavi pyārī |
Prabhu bhava-ātāpa nivāra, tuma pada balihārī ||

Ōṁ hrīṁ caitraśukla-trayōdaśyāṁ janmamaṅgala-maṇḍitāya śrīmahāvīrajinēndrāya arghyaṁ nirvapāmīti svāhā |2|

कृष्णा-मंगसिर-दश जान, लोकांतिक आये |
करि केशलौंच तत्काल, झट वन को धाये ||
चाँदनपुर के महावीर, तोरी छवि प्यारी |
प्रभु भव-आताप निवार, तुम पद बलिहारी ||

ओं ह्रीं मार्गशीर्षकृष्ण-दशम्यां तपोमंगल-मंडिताय श्रीमहावीरजिनेन्द्राय अर्घ्यं निर्वपामीति स्वाहा।३।

Kr̥ṣṇā-maṅgasira-daśa jāna, lōkāntika āyē |
Kari kēśalaun̄ca tatkāla, jhaṭa vana kō dhāyē ||
Cām̐danapura kē mahāvīra, tōrī chavi pyārī |
Prabhu bhava-ātāpa nivāra, tuma pada balihārī ||

Ōṁ hrīṁ mārgaśīrṣakr̥ṣṇa-daśamyāṁ tapōmaṅgala-maṇḍitāya śrīmahāvīrajinēndrāya arghyaṁ nirvapāmīti svāhā |3|

बैसाख-सुदी-दश माँहि, घाती क्षय करना |
पायो तुम केवलज्ञान, इन्द्रनि की रचना ||
चाँदनपुर के महावीर, तोरी छवि प्यारी |
प्रभु भव-आताप निवार, तुम पद बलिहारी ||

ओं ह्रीं बैसाखशुक्ल-दशम्यां  केवलज्ञान-मंडिताय श्रीमहावीरजिनेन्द्राय अर्घ्यं निर्वपामीति स्वाहा।४।

Baisākha-sudī-daśa mām̐hi, ghātī kṣaya karanā |
Pāyō tuma kēvalajñāna, indrani kī racanā ||
Cām̐danapura kē mahāvīra, tōrī chavi pyārī |
Prabhu bhava-ātāpa nivāra, tuma pada balihārī ||

Ōṁ hrīṁ baisākhaśukla-daśamyāṁ kēvalajñāna-maṇḍitāya śrīmahāvīrajinēndrāya arghyaṁ nirvapāmīti svāhā |4|

कार्तिक जु अमावस-कृष्ण, पावापुर ठाहीं |
भयो तीनलोक में हर्ष, पहुँचे शिवमाहीं ||
चाँदनपुर के महावीर, तोरी छवि प्यारी |
प्रभु भव-आताप निवार, तुम पद बलिहारी ||

ओं ह्रीं कार्तिककृष्ण-अमावस्यां मोक्षमंगल-मंडिताय श्रीमहावीरजिनेन्द्राय अर्घ्यं निर्वपामीति स्वाहा।५।

Kārtika ju amāvasa-kr̥ṣṇa, pāvāpura ṭhāhīṁ |
Bhayō tīna lōka mēṁ harṣa, pahum̐cē śivamāhīṁ ||
Cām̐danapura kē mahāvīra, tōrī chavi pyārī |
Prabhu bhava-ātāpa nivāra, tuma pada balihārī ||

Ōṁ hrīṁ kārtikakr̥ṣṇa-amāvasyāṁ mōkṣamaṅgala-maṇḍitāya śrīmahāvīrajinēndrāya arghyaṁ nirvapāmīti svāhā |5|
जयमाला
Jayamālā
(दोहा)
मंगलमय तुम हो सदा, श्रीसन्मति सुखदाय |
चाँदनपुर महावीर की, कहूँ आरती गाय ||

(Dōhā)
Maṅgalamaya tuma hō sadā, śrīsanmati sukhadāya |
Cām̐danapura mahāvīra kī, kahūm̐ āratī gāya ||

(पद्धरि छन्द)
जय जय चाँदनपुर महावीर, तुम भक्तजनों की हरत पीर |
जड़ चेतन जग को लखत आप, दर्इ द्वादशांग वानी अलाप ||१||
अब पंचमकाल मँझार आय, चाँदनपुर अतिशय दर्इ दिखाय |
टीले के अंदर बैठि वीर, नित झरा गाय का स्वयं क्षीर ||२||
ग्वाले को फिर आगाह कीन, जब दरसन अपना तुमने दीन |
मूरति देखी अति ही अनूप, है नग्न दिगंबर शांति रूप ||३||
तहाँ श्रावकजन बहु गये आय, किये दर्शन मन वचन काय |
है चिह्न शेर का ठीक जान, निश्चय है ये श्रीवर्द्धमान ||४||
सब देशन के श्रावक जु आय, जिनभवन अनूपम दियो बनाय |
फिर शुद्ध दर्इ वेदी कराय, तुरतहिं रथ फिर लियो सजाय ||५||
ये देख ग्वाल मन में अधीर, मम गृह को त्यागो नाहिं वीर |
तेरे दर्शन बिन तजूँ प्राण, सुन टेर मेरी किरपा निधान ||६||
कीने रथ में प्रभु विराजमान, रथ हुआ अचल गिरि के समान |
तब तरह तरह के किये जोर, बहुतक रथ गाड़ी दिये तोड़ ||७||
निशिमाँहि स्वप्न सचिवहिं दिखात, रथ चलै ग्वाल का लगत हाथ |
भोरहिं झट चरण दियो बनाय, संतोष दियो ग्वालहिं कराय ||८||
करि जय! जय! प्रभु से करी टेर, रथ चल्यो फेर लागी न देर |
बहु निरत करत बाजे बजार्इ, स्थापन कीने तहँ भवन जाइ ||९||
इक दिन मंत्री को लगा दोष, धरि तोप कही नृप खाय रोष |
तुमको जब ध्याया वहाँ वीर, गोला से झट बच गया वजीर ||१०||
मंत्री नृप चाँदनगाँव आय, दर्शन करि पूजा विधि बनाय |
करि तीन शिखर मंदिर रचाय,कंचन कलशा दीने धराय ||११||
यह हुक्म कियो जयपुर नरेश, सालाना मेला हो हमेश |
अब जुड़न लगे बहु नर उ नार, तिथि चैत सुदी पूनों मँझार ||१२||
मीना गूजर आवें विचित्र, सब वरण जुड़े करि मन पवित्र |
बहु निरत करत गावें सुहाय, कोर्इ घृत दीपक रह्यो चढ़ाय ||१३||
कोर्इ जय जय शब्द करें गंभीर, जय जय जय हे! श्री महावीर |
जैनी जन पूजा रचत आन, कोर्इ छत्र चँवर के करत दान ||१४||
जिसकी जो मन इच्छा करंत, मनवाँछित फल पावे तुरंत |
जो करे वंदना एक बार, सुख पुत्र संपदा हो अपार ||१५||
जो तुम चरणों में रखे प्रीत, ताको जग में को सके जीत |
है शुद्ध यहाँ का पवन नीर, जहाँ अतिविचित्र सरिता गंभीर ||१६||
‘पूरनमल’ पूजा रची सार, हो भूल लेउ सज्जन सुधार |
मेरा है शमशाबाद ग्राम, त्रयकाल करूँ प्रभु को प्रणाम ||१७||

(Pad’dhari chanda)
Jaya jaya cām̐danapura mahāvīra, tuma bhaktajanōṁ kī harata pīra |
Jaṛa cētana jaga kō lakhata āpa, da’i dvādaśāṅga vānī alāpa ||1||
Aba pan̄camakāla mam̐jhāra āya, cām̐danapura atiśaya da’i dikhāya |
Ṭīlē kē andara baiṭhi vīra, nita jharā gāya kā svayaṁ kṣīra ||2||
Gvālē kō phira āgāha kīna, jaba darasana apanā tumanē dīna |
Mūrati dēkhī ati hī anūpa, hai nagna digambara śānti rūpa ||3||
Tahām̐ śrāvakajana bahu gayē āya, kiyē darśana mana vacana kāya |
Hai cihna śēra kā ṭhīka jāna, niścaya hai yē śrīvard’dhamāna ||4||
Saba dēśana kē śrāvaka ju āya, jinabhavana anūpama diyō banāya |
Phira śud’dha da’i vēdī karāya, turatahiṁ ratha phira liyō sajāya ||5||
Yē dēkha gvāla mana mēṁ adhīra, mama gr̥ha kō tyāgō nāhiṁ vīra |
Tērē darśana bina tajūm̐ prāṇa, suna ṭēra mērī kirapā nidhāna ||6||
Kīnē ratha mēṁ prabhu virājamāna, ratha hu’ā acala giri kē samāna |
Taba taraha taraha kē kiyē jōra, bahutaka ratha gāṛī diyē tōṛa ||7||
Niśimām̐hi svapna sacivahiṁ dikhāta, ratha calai gvāla kā lagata hātha |
Bhōrahiṁ jhaṭa caraṇa diyō banāya, santōṣa diyō gvālahiṁ karāya ||8||
Kari jaya! Jaya! Prabhu sē karī ṭēra, ratha calyō phēra lāgī na dēra |
Bahu nirata karata bājē bajā’i, sthāpana kīnē taham̐ bhavana jā’i ||9||
Ika dina mantrī kō lagā dōṣa, dhari tōpa kahī nr̥pa khāya rōṣa |
Tumakō jaba dhyāyā vahām̐ vīra, gōlā sē jhaṭa baca gayā vajīra ||10||
Mantrī nr̥pa cām̐danagām̐va āya, darśana kari pūjā vidhi banāya |
Kari tīna śikhara mandira racāya,kan̄cana kalaśā dīnē dharāya||11||
Yaha hukma kiyō jayapura narēśa, sālānā mēlā hō hamēśa |
Aba juṛana lagē bahu nara u nāra, tithi caita sudī pūnōṁ mam̐jhāra ||12||
Mīnā gūjara āvēṁ vicitra, saba varaṇa juṛē kari mana pavitra |
Bahu nirata karata gāvēṁ suhāya, kō’i ghr̥ta dīpaka rahyō caṛhāya ||13||
Kō’i jaya jaya śabda karēṁ gambhīra, jaya jaya jaya hē! Śrī mahāvīra |
Jainī jana pūjā racata āna, kō’i chatra cam̐vara kē karata dāna ||14||
Jisakī jō mana icchā karanta, manavām̐chita phala pāvē turanta |
Jō karē vandanā ēka bāra, sukha putra sampadā hō apāra ||15||
Jō tuma caraṇōṁ mēṁ rakhē prīta, tākō jaga mēṁ kō sakē jīta |
Hai śud’dha yahām̐ kā pavana nīra, jahām̐ ativicitra saritā gambhīra ||16||
‘Pūranamala’ pūjā racī sāra, hō bhūla lē’u sajjana sudhāra |
Mērā hai śamaśābāda grāma, trayakāla karūm̐ prabhu kō praṇāma ||17||

(धत्ता)
श्री वर्द्धमान तुम गुणनिधान, उपमा न बनी तुम चरनन की |
है चाह यही नित बनी रहे, अभिलाषा तुम्हारे दर्शन की |

(Dhattā)
Śrī vard’dhamāna tuma guṇanidhāna, upamā na banī tuma caranana kī |
Hai cāha yahī nita banī rahē, abhilāṣā tumhārē darśana kī |

ओं ह्रीं श्रीमहावीरजिनेन्द्राय जयमाला-पूर्णार्घ्यं निर्वपामीति स्वाहा।
Ōṁ hrīṁ śrīmahāvīrajinēndrāya jayamālā-pūrṇārghyaṁ nirvapāmīti svāhā |
(दोहा)
अष्टकर्म के दहन को, पूजा रची विशाल |
पढ़े सुनें जो भाव से, छूटें जग-जंजाल ||१||
संवत् जिन चौबीस सौ, है बांसठ को साल |
एकादश कार्तिक वदी, पूजा रची सम्हाल ||२||

(Dōhā)
Aṣṭakarma kē dahana kō, pūjā racī viśāla |
Paṛhē sunēṁ jō bhāva sē, chūṭēṁ jaga-jan̄jāla ||
Sanvat jina caubīsa sau, hai bānsaṭha kō sāla |
Ēkādaśa kārtika vadī, pūjā racī samhāla ||

।।इत्याशीर्वाद: पुष्पांजलिं क्षिपेत्।।
|| Ityāśīrvāda: Puṣpān̄jaliṁ kṣipēt ||
************

जलाभिषेक पाठJalābhiṣēka Pāṭha

कवि श्री हरजसराय
Kavi Śrī Harajasarāya

pdf Audio pdf PDF

जय-जय भगवंते सदा, मंगल-मूल महान |
वीतराग सर्वज्ञ प्रभु, नमौं जोरि जुग-पान ||
Jaya – jaya bhagavantē sadā, maṅgala – mūla mahāna |
Vītarāga sarvajña prabhu, namauṁ jōri juga – pāna ||

(ढाल मंगल की, छन्द अडिल्ल और गीता)
(Ḍhāla maṅgala kī, chanda aḍilla aura gītā)

श्री जिन! जग में ऐसो को बुधवंत जू |
जो तुम गुण-वरननि करि पावे अंत जू ||
इंद्रादिक सुर चार ज्ञानधारी मुनी |
कहि न सकें तुम गुणगण हे! त्रिभुवन-धनी
अनुपम अमित तुम गुणनि-वारिधि ज्यों अलोकाकाश है |
किमि धरें हम उर कोष में सो अकथ गुण-मणिराश है ||
पै निज-प्रयोजन सिद्धि की तुम नाम में ही शक्ति है |
यह चित्त में सरधान यातें नाम ही में भक्ति है ||१||

Jina śrī! Jaga mēṁ aisō kō budhavanta jū |
Jō tuma guṇa – varanani kari pāvē anta jū ||
Indrādika sura cāra jñānadhārī mun ī|
Kahi na sakēṁ tuma guṇagaṇa hē! Tribhuvana – dhanī ||

Anupama amita tuma guṇani – vāridhi jyōṁ alōkākāśa hai |
Kimi dharēṁ hama ura kōṣa mēṁ sō akatha guṇa – maṇirāśa hai ||
Pai nija – prayōjana sid’dhi kī tuma nāma mēṁ hī śakti hai |
Yeh citta mēṁ saradhāna yātēṁ nāma hī mēṁ bhakti hai ||1||

ज्ञानावरणी दर्शन-आवरणी भने |
कर्म मोहनी अंतराय चारों हने ||
लोकालोक विलोक्यो केवलज्ञान में |
इंद्रादिक के मुकुट नये सुरथान में ||
तब इन्द्र जान्यो अवधितें उठि सुरन-युत वंदत भयो |
तुम पुन्य को प्रेर्यौ हरी ह्वै मुदित धनपतिसों कह्यो ||
अब वेगि जाय रचो समवसृति सफल सुरपद को करयो |
साक्षात श्रीअरिहंत के दर्शन करो कल्मष हरयो ||२||
Jñānāvaraṇī darśana – āvaraṇī bhanē |
Karma mōhanī antarāya cārōṁ hanē ||
Lōkālōka vilōkyō kēvalajñāna mēṁ |
Indrādika kē mukuṭa nayē surathāna mēṁ ||
Taba indra jān’yō avadhitēṁ uṭhi surana – yuta vandata bhayō |
Tuma pun’ya kō prēryau harī hvai mudita dhanapatisōṁ kahyō ||
Aba vēgi jāya racō samavasr̥ti saphala surapada kō karyō |
Sākṣāta śrī’arihanta kē darśana karō kalmaṣa haryō ||2||
ऐसे वचन सुने सुरपति के धनपति |
चलि आयो तत्काल मोद धारे अती ||
वीतराग-छवि देख शब्द जय जय चयो |
दे प्रदच्छिना बार-बार वंदत भयो ||
अति भक्ति-भीनो नम्रचित  ह्वे समवसरण रच्यो सही |
ताकी अनूपम शुभ-गती को कहन समरथ कोउ नहीं ||
प्राकार तोरण सभामंडप कनक मणिमय छाजहीं |
नग-जड़ित गंधकुटी मनोहर मध्यभाग विराजहीं ||३||
Aisē vacana sunē surapati kē dhanapati |
Cali āyō tatkāla mōda dhārē atī ||
Vītarāga – chavi dēkha śabda jaya jaya cayō |
Dē pradacchinā bāra – bāra vandata bhayō ||
Ati bhakti – bhīnō namracita hvē samavasaraṇa racyō sahī |
Tākī anūpama śubha – gatī kō kahana samaratha kō’u nahīṁ ||
Prākāra tōraṇa sabhāmaṇḍapa kanaka maṇimaya chājahīṁ |
Naga – jaṛita gandhakuṭī manōhara madhyabhāga virājahīṁ ||3||
सिंहासन ता-मध्य बन्यो अद्भुत दिपै |
ता पर वारिज रच्यो प्रभा दिनकर छिपै ||
तीन छत्र सिर शोभित चौंसठ चमरजी |
महा भक्तियुत ढोरत हैं तहाँ अमरजी ||
प्रभु तरन-तारन कमल ऊपर अंतरीक्ष विराजिया |
यह वीतराग दशा प्रतच्छ विलोकि भविजन सुख लिया ||
मुनि आदि द्वादश सभा के भवि जीव मस्तक नाय के |
बहुभाँति बारंबार पूजें नमें गुण-गण गाय के ||४||
Sinhāsana tā – madhya ban’yō adbhuta dipai |
Tā para vārija racyō prabhā dinakara chipai ||
Tīna chatra sira śōbhita caunsaṭha camarajī |
Mahā bhaktiyuta ḍhōrata haiṁ tahām̐ amarajī ||.
Prabhu tarana – tārana kamala ūpara antarīkṣa virājiyā |
Yaha vītarāga daśā prataccha vilōki bhavijana sukha liyā ||
Muni ādi dvādaśa sabhā kē bhavi jīva mastaka nāya kē |
Bahubhām̐ti bārambāra pūjēṁ namēṁ guṇa – gaṇa gāya kē ||4||

परमौदारिक दिव्य देह पावन सही |
क्षुधा तृषा चिंता भय गद दूषण नहीं ||
जन्म जरा मृति अरति शोक विस्मय नसे |
राग रोष निद्रा मद मोह सबै खसे ||
श्रम बिना श्रम-जल रहित पावन अमल ज्योति-स्वरूपजी |
शरणागतनि की अशुचिता हरि करत विमल अनूपजी ||
ऐसे प्रभु की शांति-मुद्रा को न्हवन जलतें करें |
‘जस’ भक्तिवश मन उक्ति तें, हम भानु ढिग दीपक धरें ||५||
Paramaudārika divya dēha pāvana sahī |
Kṣudhā tr̥ṣā cintā bhaya gada dūṣaṇa nahīṁ ||
Janma jarā mr̥ti arati śōka vismaya nasē |
Rāga rōṣa nidrā mada mōha sabai khasē ||
Śrama binā śrama – jala rahita pāvana amala jyōti – svarūpajī |
Śaraṇāgatani kī aśucitā hari karata vimala anūpajī |
Aisē prabhu kī śānti – mudrā kō nhavana jalatēṁ karēṁ ||
‘ Jasa’ bhaktivaśa mana ukti tēṁ, hama bhānu ḍhiga dīpaka dharēṁ ||5||
तुम तो सहज पवित्र यही निश्चय भयो |
तुम पवित्रता-हेत नहीं मज्जन ठयो ||
मैं मलीन रागादिक मलतें ह्वे रह्यो |
महा मलिन तन में वसु-विधि-वश दु:ख सह्यो ||
बीत्यो अनंतो काल यह मेरी अशुचिता ना गर्इ |
तिस अशुचिता-हर एक तुम ही भरहु वाँछा चित ठर्इ ||
अब अष्टकर्म विनाश सब मल रोष-रागादिक हरो |
तनरूप कारा-गेह तें उद्धार शिव-वासा करो ||६||
Tuma tō sahaja pavitra yahī niścaya bhayō |
Tuma pavitratā – hēta nahīṁ majjana ṭhayō ||
Maiṁ malīna rāgādika malatēṁ hvē rahyō |
Mahā malina tana mēṁ vasu – vidhi – vaśa du: Kha sahyō ||
Bītyō anantō kāla yaha mērī aśucitā nā gar’I |
Tisa aśucitā – hara ēka tuma hī bharahu vām̐chā cita ṭhar’I ||
Aba aṣṭakarma vināśa saba mala rōṣa – rāgādika harō |
Tanarūpa kārā – gēha tēṁ ud’dhāra śiva – vāsā karō ||6||
मैं जानत तुम अष्टकर्म हनि शिव गये |
आवागमन-विमुक्त राग-वर्जित भये ||
पर तथापि मेरो मनोरथ पूरत सही |
नय-प्रमान तें जानि महा साता लही ||
पापाचरण-तजि न्हवन करता चित्त मैं ऐसे धरूँ |
साक्षात श्रीअरिहंत का मानो न्हवन परसन करूँ ||
ऐसे विमल परिणाम होते अशुभ नसि शुभबंध तें |
विधि अशुभ-नसि शुभबंध तें ह्वे शर्म सब विधि तास तें ||७||
Maiṁ jānata tuma aṣṭakarma hani śiva gayē |
Āvāgamana – vimukta rāga – varjita bhayē ||
Para tathāpi mērō manōratha pūrata sahī |
Naya – pramāna tēṁ jāni mahā sātā lahī ||
Pāpācaraṇa – taji nhavana karatā citta maiṁ aisē dharūm̐ |
Sākṣāta śrī’arihanta kā mānō nhavana parasana karūm̐ ||
Aisē vimala pariṇāma hōtē aśubha nasi śubhabandha tēṁ |
Vidhi aśubha – nasi śubhabandha tēṁ hvē śarma saba vidhi tāsa tēṁ ||7||
पावन मेरे नयन भये तुम दरस तें |
पावन पाणि भये तुम चरननि परस तें ||
पावन मन ह्वै गयो तिहारे ध्यान तें |
पावन रसना मानी तुम गुण-गान तें ||
पावन भर्इ परजाय मेरी भयो मैं पूरण धनी |
मैं शक्तिपूर्वक भक्ति कीनी, पूर्ण-भक्ति नहीं बनी ||
धनि धन्य ते बड़भागि भवि तिन नींव शिव-घर की धरी |
वर क्षीरसागर आदि जल मणिकुंभ भर भक्ती करी ||८||

Pāvana mērē nayana bhayē tuma darasa tēṁ |
Pāvana pāṇi bhayē tuma caranani parasa tēṁ ||
Pāvana mana hvai gayō tihārē dhyāna tēṁ |
Pāvana rasanā mānī tuma guṇa – gāna tēṁ ||
Pāvana bhar’i parajāya mērī bhayō maiṁ pūraṇa dhanī |
Maiṁ śaktipūrvaka bhakti kīnī, pūrṇa – bhakti nahīṁ banī ||
Dhani dhan’ya tē baṛabhāgi bhavi tina nīnva śiva – ghara kī dharī |
Vara kṣīrasāgara ādi jala maṇikumbha bhara bhaktī karī ||8||

विघन-सघन-वन-दाहन दहन प्रचंड हो |
मोह-महा-तम-दलन प्रबल मारतंड हो ||
ब्रह्मा विष्णु महेश आदि संज्ञा धरो |
जग-विजयी जमराज नाश ताको करो ||
आनंद-कारण दु:ख-निवारण परम-मंगल-मय सही |
मोसो पतित नहिं और तुम-सो पतित-तार सुन्यो नहीं ||
चिंतामणी पारस कल्पतरु एकभव-सुखकार ही |
तुम भक्ति-नवका जे चढ़े ते भये भवदधि-पार ही ||९||

Vighana – saghana – vana – dāhana dahana pracaṇḍa hō |
Mōha – mahā – tama – dalana prabala mārataṇḍa hō ||
Brahmā viṣṇu mahēśa ādi san̄jñā dharō |
Jaga – vijayī jamarāja nāśa tākō karō ||
Ānanda – kāraṇa du: Kha – nivāraṇa parama – maṅgala – maya sahī |
Mōsō patita nahiṁ aura tuma – sō patita – tāra sun’yō nahīṁ ||
Cintāmaṇī pārasa kalpataru ēkabhava – sukhakāra hī |
Tuma bhakti – navakā jē caṛhē tē bhayē bhavadadhi – pāra hī ||9||

(दोहा)

तुम भवदधि तें तरि गये, भये निकल अविकार |
तारतम्य इस भक्ति को, हमें उतारो पार ||१०||

(Dōhā)
Tuma bhavadadhi tēṁ tari gayē, bhayē nikala avikāra |
Tāratamya isa bhakti kō, hamēṁ utārō pāra ||10||

।।इति अभिषेक पाठ।।
|| Iti Abhiṣēka Pāṭha ||
* * * * *

पंचकल्याणक-मंगलपाठ Pan̄cakalyāṇaka – Maṅgalapāṭha

कविश्री रूपचंद
Kaviśrī Rūpacanda

pdf Audio pdf PDF

(प्रतिदिन अवकाश हो तो जिस कल्याणक का दिवस हो, उसका पाठ करें।)
(Pratidina avakāśa na hō tō jisa kalyāṇaka kā divasa hō, usakā pāṭha karēṁ.)
पणविवि पंच परमगुरु गुरु जिनशासनो |
सकल सिद्धिदातार सुविघन विनाशनो ||
शारद अरु गुरु गौतम सुमति-प्रकाशनो |
मंगल कर चउ संघहि पाप-पणासनो ||

Paṇavivi pan̄ca paramaguru guru jinaśāsanō |
Sakala sid’dhidātāra suvighana vināśanō ||
Śārada aru guru gautama sumati – prakāśanō |
Maṅgala kara ca’u saṅghahi pāpa – paṇāsanō ||


पापहिं पणासन गुणहिं गरुआ दोष अष्टादश रहिउ |
धरि  ध्यान  करम  विनासि  केवलज्ञान  अविचल  जिन लहिउ ||
प्रभु पंचकल्याणक विराजित सकल सुर नर ध्यावहीं |
त्रैलोक्यनाथ सुदेव जिनवर जगत मंगल गावहीं ||१||
Pāpahiṁ paṇāsana guṇahiṁ garu’ā dōṣa aṣṭādaśa rahi’u |
Dhari dhyāna karama vināsi kēvalajñāna avicala jina lahi’u ||
Prabhu pan̄cakalyāṇaka virājita sakala sura nara dhyāvahīṁ |
Trailōkyanātha sudēva jinavara jagata maṅgala gāvahīṁ ||1||

(गर्भ कल्याणक)
(Garbha Kalyāṇaka)
जाके गरभ-कल्याणक धनपति आइयो |
अवधिज्ञान परवान सु इंद्र पठाइयो ||
रचि नव बारह जोजन नयरि सुहावनी |
कनक-रयण-मणि-मंडित मंदिर अति बनी ||

Jākē garabha – kalyāṇaka dhanapati ā’iyō |
Avadhijñāna paravāna su indra paṭhā’iyō ||
Raci nava bāraha jōjana nayari suhāvanī |
Kanaka – rayaṇa – maṇi – maṇḍita mandira ati banī ||

अति बनी पौरि पगारि परिखा भवन उपवन सोहये |
नर-नारि सुन्दर चतुर भेख सु देख  जन-मन मोहये ||
तहाँ जनकगृह छहमास प्रथमहिं रतन-धारा बरसियो |
पुनि रुचिकवासिनि जननि-सेवा करहिं सबविधि हरसियो ||२||
Ati banī pauri pagāri parikhā bhavana upavana sōhayē |
Nara – nāri sundara catura bhēkha su dēkha jana – mana mōhayē ||
Tahām̐ janakagr̥ha chahamāsa prathamahiṁ ratana – dhārā barasiyō |
Puni rucikavāsini janani – sēvā karahiṁ sabavidhi harasiyō ||2||

सुरकुंजर-सम कुंजर धवल धुरंधरो |
केहरि-केशर-शोभित नख-शिख सुन्दरो ||
कमला-कलश-न्हवन दुइ दाम सुहावनी |
रवि ससि-मंडल७ मधुर मीन-जुग पावनी ||

Surakun̄jara – sama kun̄jara1 dhavala dhurandharō2 |
Kēhari3 – kēśara – śōbhita nakha – śikha sundarō ||
Kamalā – kalaśa – nhavana4 du’i dāma5 suhāvanī |
Ravi6 sasi – maṇḍala7 madhura mīna – juga8 pāvanī ||

पावनि कनक-घट-जुगम पूरण कमल-कलित सरोवरो१० |
कल्लोल-माला-कुलित सागर११ सिंहपीठ१२ मनोहरो ||
रमणीक अमरविमान१३ फणिपति-भवन१४ रवि छवि छाजर्इ |
रुचि रतनरासि१५ दिपंत-दहन सु तेजपुंज१६ विराजर्इ ||३||

Pāvani kanaka – ghaṭa – jugama9 pūraṇa kamala – kalita sarōvarō10 |
Kallōla – mālā – kulita sāgara11 sinhapīṭha12 manōharō ||
Ramaṇīka amaravimāna13 phaṇipati – bhavana14 ravi chavi chājar’I |
Ruci ratanarāsi15 dipanta – dahana su tējapun̄ja16 virājar’i ||3||


ये सखि सोलह सुपने सूती सयन ही |
देखे माय मनोहर पच्छिम रयन ही ||
उठि प्रभात पिय पूछियो अवधि प्रकाशियो |
त्रिभुवनपति सुत होसी फल तिहँ भासियो ||

Yē sakhi sōlaha supanē sūtī sayana hī |
Dēkhē māya manōhara pacchima rayana hī ||
Uṭhi prabhāta piya pūchiyō avadhi prakāśiyō |
Tribhuvanapati suta hōsī phala tiham̐ bhāsiyō ||
भासियो फल तिहिं चिंत दम्पति परम आनंदित भये |
छहमास परि नवमास पुनि तहँ रैन दिन सुखसों गये ||
गर्भावतार महंत महिमा सुनत सब सुख पावहीं |
भणि ‘रूपचंद’ सुदेव जिनवर जगत-मंगल गावहीं ||४||

Bhāsiyō phala tihiṁ cinta dampati parama ānandita bhayē |
Chahamāsa pari navamāsa puni taham̐ raina dina sukhasōṁ gayē ||
Garbhāvatāra mahanta mahimā sunata saba sukha pāvahīṁ |
Bhaṇi ‘rūpacanda’ sudēva jinavara jagata-maṅgala gāvahīṁ ||4||

(जन्म कल्याणक)
(Janma Kalyāṇaka)
मति-श्रुत-अवधि-विराजित जिन जब जनमियो |
तिहुँलोक भयो छोभित सुरगन भरमियो ||
कल्पवासि-घर घंट अनाहद बज्जिया |
जोतिष-घर हरिनाद सहज गल-गज्जिया ||

Mati – śruta – avadhi – virājita jina jaba janamiyō |
Tihum̐lōka bhayō chōbhita suragana bharamiyō ||
Kalpavāsi – ghara ghaṇṭa anāhada bajjiyā |
Jōtiṣa – ghara harināda sahaja gala – gajjiyā |

गज्जिया सहजहिं संख भावन-भवन शब्द सुहावने |
विंतर-निलय पटु पटह बज्जहिं कहत महिमा क्यों बने ||
कंपित सुरासन अवधिबल जिन-जनम निहचै जानियो |
धनराज तब गजराज मायामयी निरमय आनियो ||५||
|
Gajjiyā sahajahiṁ saṅkha bhāvana – bhavana śabda suhāvanē |
Vintara – nilaya paṭu paṭaha bajjahiṁ kahata mahimā kyōṁ banē ||
Kampita surāsana avadhibala jina – janama nihacai jāniyō |
Dhanarāja taba gajarāja māyāmayī niramaya āniyō ||5||

जोजन लाख गयंद वदन सौ निरमये |
वदन वदन वसु दंत दंत सर संठये ||
सर-सर सौ-पनवीस कमलिनी छाजहीं |
कमलिनि कमलिनि कमल-पचीस विराजहीं ||
Jōjana lākha gayanda vadana sau niramayē |
Vadana vadana vasu danta danta sara saṇṭhayē ||
Sara, sara sau – panavīsa kamalinī chājahīṁ |
Kamalini kamalini kamala – pacīsa virājahīṁ ||

राजहीं कमलिनि कमलऽठोतर सौ मनोहर दल बने |
दल दलहिं अपछर नटहिं नवरस हाव भाव सुहावने ||
मणि कनक किंकणि वर विचित्र सु अमर मण्डप सोहये |
घन घंट चँवर धुजा पताका देखि त्रिभुवन मोहये ||६||

Rājahīṁ kamalini kamalaṭhōtara sau manōhara dala banē |
Dala dalahiṁ apachara naṭahiṁ navarasa hāva bhāva suhāvanē| |
Maṇi kanaka kiṅkaṇi vara vicitra su amara maṇḍapa sōhayē |
Ghana ghaṇṭa cam̐vara dhujā patākā dēkhi tribhuvana mōhayē ||6||

तिहिं करि हरि चढ़ि आयउ सुर परिवारियो |
पुरहिं प्रदच्छन दे त्रय जिन जयकारियो ||
गुपत जाय जिन-जननिहिं सुख निद्रा रची |
मायामयि सिसु राखि तौ जिन आन्यो शची ||

Tihiṁ kari hari caṛhi āya’u sura parivāriyō |
Purahiṁ pradacchana dē traya jina jayakāriyō ||
Gupata jāya jina – jananihiṁ sukha nidrā racī |
Māyāmayi sisu rākhi tau jina ān’yō śacī ||

आन्यो सची जिनरूप निरखत नयन-तृपति न हूजिये |
तब परम हरषित-हृदय हरि ने, सहस लोचन कीजिये ||
पुनि करि प्रणाम जु प्रथम इन्द्र, उछंग धरि प्रभु लीनऊ |
ईशान इन्द्र सु चंद्र छवि सिर, छत्र प्रभु के दीनऊ ||७||

Ān’yō sacī jinarūpa nirakhata nayana – tr̥pati na hūjiyē |
Taba parama haraṣita – hr̥daya hari nē, sahasa lōcana kījiyē ||
Puni kari praṇāma ju prathama indra, uchaṅga dhari prabhu līna’ū |
R’iśāna indra su candra chavi sira, chatra prabhu kē dīna’ū ||7||

सनतकुमार माहेन्द्र चमर दुइ ढारही |
सेस सक्र जयकार सबद उच्चारही ||
उच्छव-सहित चतुर विधि सुर हरषित भये |
जोजन सहस निन्यानवे गगन उलंघि गये ||

Sanatakumāra māhēndra camara du’i ḍhārahī |
Sēsa sakra jayakāra sabada uccārahī ||
Ucchava – sahita catura vidhi sura haraṣita bhayē |
Jōjana sahasa nin’yānavē gagana ulaṅghi gayē ||
लंघि गये सुरगिरि जहाँ पांडुक-वन विचित्र विराजहीं |
पांडुक-शिला तहँ अर्द्धचंद्र समान मणि-छवि छाजहीं ||
जोजन पचास विशाल दुगुणायाम, वसु ऊँची गनी |
वर अष्ट – मंगल कनक – कलशनि, सिंहपीठ सुहावनी ||८||

Laṅghi gayē suragiri jahām̐ pāṇḍuka – vana vicitra virājahīṁ |
Pāṇḍuka – śilā taham̐ ard’dhacandra samāna maṇi – chavi chājahīṁ ||
Jōjana pacāsa viśāla duguṇāyāma, vasu ūm̐cī ganī |
Vara aṣṭa – maṅgala kanaka – kalaśani, sinhapīṭha suhāvanī ||8||

रचि मणिमंडप सोभित मध्य सिंहासनो |
थाप्यो पूरब-मुख तहँ प्रभु कमलासनो ||
बाजहिं ताल मृदंग वेणु वीणा घने |
दुंदुभि प्रमुख मधुर-धुनि अवर जु बाजने ||

Raci maṇimaṇḍapa sōbhita madhya sinhāsanō |
Thāpyō pūraba – mukha taham̐ prabhu kamalāsanō ||
Bājahiṁ tāla mr̥daṅga vēṇu vīṇā ghanē |
Dundubhi pramukha madhura – dhuni avara ju bājanē |

बाजने बाजहिं सची सब मिलि धवल मंगल गावहीं |
पुनि करहिं नृत्य सुरांगना सब देव कौतुक धावहीं ||
भरि छीरसागर जल जु हाथहिं हाथ सुरगन ल्यावहीं |
सौधर्म अरु ईशान इन्द्र सु कलस ले प्रभु न्हावहीं ||९||
|
Bājanē bājahiṁ sacī saba mili dhavala maṅgala gāvahīṁ |
Puni karahiṁ nr̥tya surāṅganā saba dēva kautuka dhāvahīṁ ||
Bhari chīrasāgara jala ju hāthahiṁ hātha suragana lyāvahīṁ |
Saudharma aru r’iśāna indra su kalasa lē prabhu nhāvahīṁ ||9||

वदन उदर अवगाह कलस-गत जानियो |
एक चार वसु जोजन मान प्रमानियो ||
सहस-अठोतर कलसा प्रभु के सिर ढरइँ |
पुनि सिंगार प्रमुख आचार सबै करइँ ||

Vadana udara avagāha kalasa – gata jāniyō |
Ēka cāra vasu jōjana māna pramāniyō ||
Sahasa – aṭhōtara kalasā prabhu kē sira ḍhara’im̐ |
Puni siṅgāra pramukha ācāra sabai kara’im̐ ||

करि प्रगट प्रभु महिमा महोच्छव आनि पुनि मातहिं दये |
धनपतिहिं सेवा राखि सुरपति आप सुरलोकहिं गये ||
जन्माभिषेक महंत-महिमा सुनत सब सुख पावहीं |
भणि ‘रूपचंद’ सुदेव जिनवर जगत मंगल गावहीं ||१०||

Kari pragaṭa prabhu mahimā mahōcchava āni puni mātahiṁ dayē |
Dhanapatihiṁ sēvā rākhi surapati āpa suralōkahiṁ gayē ||
Janmābhiṣēka mahanta – mahimā sunata saba sukha pāvahīṁ |
Bhaṇi’ rūpacanda’ sudēva jinavara jagata maṅgala gāvahīṁ ||10||

(तप कल्याणक)
(Tapa Kalyāṇaka)
श्रम-जल-रहित सरीर सदा सब मल-रहिउ |
छीर-वरन वर रुधिर प्रथम आकृति लहिउ ||
प्रथम  सार  संहनन  सरूप  विराजहीं |
सहज  सुगंध  सुलच्छन  मंडित  छाजहीं ||

Śrama – jala – rahita sarīra sadā saba mala – rahi’u |
Chīra – varana vara rudhira prathama ākr̥ti lahi’u ||
Prathama sāra sanhanana sarūpa virājahīṁ |
Sahaja sugandha sulacchana maṇḍita chājahīṁ ||

छाजहीं अतुल बल परम प्रिय हित मधुर वचन सुहावने
दस सहज अतिशय सुभग मूरति बाललील कहावने ||
आबाल काल त्रिलोकपति मन-रुचिर उचित जु नित नये |
अमरोपनीत पुनीत अनुपम सकल भोग विभोगये ||११||

Chājahīṁ atula bala parama priya hita madhura vacana suhāvanē |
Dasa sahaja atiśaya subhaga mūrati bālalīla kahāvanē ||
Ābāla kāla trilōkapati mana – rucira ucita ju nita nayē |
Amarōpanīta punīta anupama sakala bhōga vibhōgayē ||11||

भव तन भोग विरत्त कदाचित् चित्तए |
धन जौबन पिय पुत्त कलत्त अनित्त ए ||
कोउ न सरन मरनदिन दुख चहुँगति भर्यो |
सुख दुख एकहि भोगत जिय विधि-वसि पर्यो ||

Bhava tana bhōga viratta kadācit citta’ē |
Dhana jaubana piya putta kalatta anitta ē ||
Kō’u na sarana maranadina dukha cahum̐gati bharyō |
Sukha dukha ēkahi bhōgata jiya vidhi – vasi paryō ||

पर्यो विधि-वस आन चेतन आन जड़ जु कलेवरो |
तन असुचि परतैं होय आस्रव परिहरेतैं संवरो ||
निरजरा तपबल होय समकित बिन सदा त्रिभुवन भ्रम्यो |
दुर्लभ विवेक बिना न कबहूँ परम धरम विषै रम्यो ||१२||

Paryō vidhi – vasa āna cētana āna jaṛa ju kalēvarō |
Tana asuci parataiṁ hōya āsrava pariharētaiṁ sanvarō ||
Nirajarā tapabala hōya samakita bina sadā tribhuvana bhramyō |
Durlabha vivēka binā na kabahūm̐ parama dharama viṣai ramyō ||12|

ये प्रभु बारह पावन भावन भाइया |
लौकांतिक वर देव नियोगी आइया ||
कुसुमांजलि दे चरन कमल सिर नाइया |
स्वयंबुद्ध प्रभु थुतिकर तिन समुझाइया ||

Yē prabhu bāraha pāvana bhāvana bhā’iyā |
Laukāntika vara dēva niyōgī ā’iyā ||
Kusumān̄jali dē carana kamala sira nā’iyā |
Svayambud’dha prabhu thutikara tina samujhā’iyā ||

समुझाय प्रभु को गये निजपुर पुनि महोच्छव हरि कियो |
रुचि रुचिर चित्र-विचित्र सिविका कर सुनंदन वन लियो ||
तहँ पंचमुट्ठी लोंच कीनों प्रथम सिद्धनि थुति करी |
मंडिय महाव्रत पंच दुद्धर सकल परिग्रह परिहरी ||१३||

Samujhāya prabhu kō gayē nijapura puni mahōcchava hari kiyō |
Ruci rucira citra – vicitra sivikā kara sunandana vana liyō ||
Taham̐ pan̄camuṭṭhī lōn̄ca kīnōṁ prathama sid’dhani thuti karī |
Maṇḍiya mahāvrata pan̄ca dud’dhara sakala parigraha pariharī ||13||

मणि-मय-भाजन केश परिट्ठिय सुरपती |
छीर-समुद्र-जल खिप करि गयो अमरावती ||
तप-संयम-बल प्रभु को मनपरजय भयो |
मौन-सहित तप करत काल कछु तहँ गयो ||

Maṇi – maya – bhājana kēśa pariṭṭhiya surapatī |
Chīra – samudra – jala khipa kari gayō amarāvatī ||
Tapa – sanyama – bala prabhu kō manaparajaya bhayō |
Mauna – sahita tapa karata kāla kachu taham̐ gayō ||

गयो कुछ तहँ काल तपबल रिद्धि वसुविधि सिद्धिया |
जसु धर्मध्यानबलेन खय गय सप्त प्रकृति प्रसिद्धिया ||
खिपि सातवें गुण जतन बिन तहँ तीन प्रकृति जु बुधि बढ़िउ |
करि करण तीन प्रथम सुकलबल खिपकसेनी प्रभु चढ़िउ ||१४||

Gayō kucha taham̐ kāla tapabala rid’dhi vasuvidhi sid’dhiyā |
Jasu dharmadhyānabalēna khaya gaya sapta prakr̥ti prasid’dhiyā ||
Khipi sātavēṁ guṇa jatana bina taham̐ tīna prakr̥ti ju budhi baṛhi’u |
Kari karaṇa tīna prathama sukalabala khipakasēnī prabhu caṛhi’u ||14||


प्रकृति छतीस नवें गुणथान विनासिया |
दसवें सूच्छम लोभ प्रकृति तहँ नासिया ||
सुकल-ध्यानपद दूजो पुनि प्रभु पूरियो |
बारहवे गुण सोलह प्रकृति जु चूरियो ||

Prakr̥ti chatīsa navēṁ guṇathāna vināsiyā |
Dasavēṁ sūcchama lōbha prakr̥ti taham̐ nāsiyā ||
Sukala – dhyānapada dūjō puni prabhu pūriyō |
Bārahavē guṇa sōlaha prakr̥ti ju cūriyō ||

चूरियो त्रेसठ प्रकृति इह विधि घातिया-करमनि तणी |
तप कियो ध्यानपर्यन्त बारह बिधि त्रिलोक-सिरोमणी ||
नि:क्रमण-कल्याणक सुमहिमा सुनत सब सुख पावहीं |
भणि ‘रूपचंद’ सुदेव जिनवर जगत मंगल गावहीं ||१५||

Cūriyō trēsaṭha prakr̥ti iha vidhi ghātiyā – karamani taṇī |
Tapa kiyō dhyānaparyanta bāraha bidhi trilōka – sirōmaṇī ||
Ni: Kramaṇa – kalyāṇaka sumahimā sunata saba sukha pāvahīṁ |
Bhaṇi’ rūpacanda’ sudēva jinavara jagata maṅgala gāvahīṁ ||15||

(ज्ञान कल्याणक)
(Jñāna Kalyāṇaka)
तेरहवें गुणथान सयोगि जिनेसुरो |
अनंत-चतुष्टय-मंडित भयो परमेसुरो ||
समवसरन तब धनपति बहुविधि निरमयो |
आगम-जुगति प्रमान गगनतल परिठयो ||

Tērahavēṁ guṇathāna sayōgi jinēsurō |
Ananta – catuṣṭaya – maṇḍita bhayō paramēsurō ||
Samavasarana taba dhanapati bahuvidhi niramayō |
Āgama – jugati pramāna gaganatala pariṭhayō ||

परिठयो चित्र-विचित्र मणिमय सभामंडप सोहये |
तिहि मध्य बारह बने कोठे कनक सुर-नर मोहये ||
मुनि कलपवासिनि अरजिका पुनि ज्योति-भौमि-भवन-तिया |
पुनि भवन व्यंतर नभग सुर नर पसुनि कोठे बैठिया ||१६||

Pariṭhayō citra – vicitra maṇimaya sabhāmaṇḍapa sōhayē |
Tihi madhya bāraha banē kōṭhē kanaka sura – nara mōhayē ||
Muni kalapavāsini arajikā puni jyōti – bhaumi – bhavana – tiyā |
Puni bhavana vyantara nabhaga sura nara pasuni kōṭhē baiṭhiyā ||16||

मध्य प्रदेस तीन मणि-पीठ तहाँ बने |
गंध-कुटी सिंहासन कमल सुहावने ||
तीन छत्र सिर सोहत त्रिभुवन मोहए |
अंतरीच्छ कमलासन प्रभुतन सोहए ||

Madhya pradēsa tīna maṇi – pīṭha tahām̐ banē |
Gandha – kuṭī sinhāsana kamala suhāvanē ||
Tīna chatra sira sōhata tribhuvana mōha’ē |
Antarīccha kamalāsana prabhutana sōha’ē ||

सोहये चौंसठ चमर ढुरत अशोकतरु तल छाजए |
पुनि दिव्य-धुनि प्रति-सबद-जुत तहँ देव दुंदुभि बाजए ||
सुरपुहुप-वृष्टि सुप्रभा-मंडल कोटि-रवि छवि छाजए |
इमि अष्ट अनुपम प्रातिहारज वर विभूति विराजए ||१७||

Sōhayē caunsaṭha camara ḍhurata aśōkataru tala chāja’ē |
Puni divya-dhuni prati-sabada-juta taham̐ dēva dundubhi bāja’ē ||
Surapuhupa-vr̥ṣṭi suprabhā-maṇḍala kōṭi-ravi chavi chāja’ē |
Imi aṣṭa anupama prātihāraja vara vibhūti virāja’ē ||17||



दुइसै जोजन मान सुभिच्छ चहूँ दिसी |
गगनगमन अरु प्राणी-वध नहिं अह-निसी ||
निरुपसर्ग निराहार सदा जगदीश ए |
आनन चार चहुँदिसि सोभित दीसए ||

Du’isai jōjana māna subhiccha cahūm̐ disī |
Gaganagamana aru prāṇī – vadha nahiṁ aha – nisī ||
Nirupasarga nirāhāra sadā jagadīśa ē |
Ānana cāra cahum̐disi sōbhita dīsa’ē ||

दीसय असेस विसेस विद्या विभव वर ईसुरपना |
कायाविवर्जित सुद्ध फटिक समान तन प्रभु का बना ||
नहिं नयन-पलक-पतन कदाचित् केस नख सम छाजहीं |
ये घातिया-छय-जनित अतिशय दस विचित्र विराजहीं ||१८||

Dīsaya asēsa visēsa vidyā vibhava vara r’isurapanā |
Kāyāvivarjita sud’dha phaṭika samāna tana prabhu kā banā ||
Nahiṁ nayana – palaka – patana kadācit kēsa nakha sama chājahīṁ |
Yē ghātiyā – chaya – janita atiśaya dasa vicitra virājahīṁ ||18||

सकल अरथमय मागधि-भाषा जानिए |
सकल जीवगत मैत्री-भाव बखानिए ||
सकल रितुज फल-फूल-वनस्पति मन हरै |
दरपन सम मनि अवनि पवन-गति अनुसरै ||

Sakala arathamaya māgadhi-bhāṣā jāni’ē |
Sakala jīvagata maitrī-bhāva bakhāni’ē ||
Sakala rituja phala-phūla – vanaspati mana harai |
Darapana sama mani avani pavana-gati anusarai |

अनुसरै परमानंद सबको नारि नर जे सेवता |
जोजन प्रमान धरा सुमार्जहिं जहाँ मारुत देवता ||
पुन करहिं मेघकुमार गंधोदक सुवृष्टि सुहावनी |
पद-कमल तर सुर खिपहिं कमल सु, धरणि-ससि-सोभा बनी ||१९||

Anusarai paramānanda sabakō nāri nara jē sēvatā |
Jōjana pramāna dharā sumārjahiṁ jahām̐ māruta dēvatā ||
Puna karahiṁ mēghakumāra gandhōdaka suvr̥ṣṭi suhāvanī |
Pada-kamala tara sura khipahiṁ kamala su, dharaṇi-sasi-sōbhā banī ||19||

अमल गगनतल अरु दिसि तहँ अनुहारहीं |
चतुर-निकाय देवगण जय जयकारहीं ||
धर्मचक्र चलै आगैं रवि जहँ लाजहीं |
पुनि भृंगारप्रमुख वसु मंगल राजहीं ||

Amala gaganatala aru disi taham̐ anuhārahīṁ |
Catura – nikāya dēvagaṇa jaya jayakārahīṁ ||
Dharmacakra calai āgaiṁ ravi jaham̐ lājahīṁ |
Puni bhr̥ṅgārapramukha vasu maṅgala rājahīṁ ||

राजहीं चौदह चारु अतिशय देव रचित सुहावने |
जिनराज केवलज्ञानमहिमा अवर कहत कहा बने ||
तब इन्द्र  आय कियो महोच्छव सभा सोभा अति बनी |
धर्मोपदेश दियो तहाँ,उच्चरिय वानी जिनतनी ||२०||

Rājahīṁ caudaha cāru atiśaya dēva racita suhāvanē |
Jinarāja kēvalajñānamahimā avara kahata kahā banē ||
Taba indra āya kiyō mahōcchava sabhā sōbhā ati banī |
Dharmōpadēśa diyō tahām̐, uccariya vānī jinatanī ||20||

क्षुधा तृषा अरु राग रोष असुहावने |
जन्म जरा अरु मरण त्रिदोष भयावने ||
रोग सोग भय विस्मय अरु निद्रा घनी |
खेद स्वेद मद मोह अरति चिंता गनी ||

Kṣudhā tr̥ṣā aru rāga rōṣa asuhāvanē |
Janma jarā aru maraṇa tridōṣa bhayāvanē ||
Rōga sōga bhaya vismaya aru nidrā ghanī |
Khēda svēda mada mōha arati cintā ganī ||

गनिये अठारह दोष तिनकरि रहित देव निरंजनो |
नव परम केवललब्धि मंडिय सिव-रमनि-मन रंजनो ||
श्रीज्ञानकल्याणक सुमहिमा सुनत सब सुख पावहीं |
भणि ‘रूपचंद’ सुदेव जिनवर जगत-मंगल गावहीं ||२१||

Ganiyē aṭhāraha dōṣa tinakari rahita dēva niran̄janō |
Nava parama kēvalalabdhi maṇḍiya siva – ramani – mana ran̄janō ||
Śrījñānakalyāṇaka sumahimā sunata saba sukha pāvahīṁ |
Bhaṇi’ rūpacanda’ sudēva jinavara jagata – maṅgala gāvahīṁ ||21||

(निर्वाण कल्याणक)
(Nirvāṇa Kalyāṇaka)
केवल-दृष्टि चराचर देख्यो जारिसो |
भव्यनि प्रति उपदेस्यो जिनवर तारिसो ||
भवभय भीत भविक जन सरणै आइया |
रत्नत्रय-लच्छन सिव-पंथ लगाइया ||

Kēvala – dr̥ṣṭi carācara dēkhyō jārisō |
Bhavyani prati upadēsyō jinavara tārisō ||
Bhavabhaya bhīta bhavika jana saraṇai ā’iyā |
Ratnatraya – lacchana siva – pantha lagā’iyā ||

लगाइया पंथ जु भव्य पुनि प्रभु, तृतिय सुकल जु पूरियो |
तजि तेरवाँ गुणथान जोग, अजोगपथ पग धारियो ||
पुनि चौदहें चौथे सुकल-बल बहत्तर तेरह हती |
इमि घाति वसुविध-कर्म पहुँच्यो, समय में पंचम-गती ||२२||

Lagā’iyā pantha ju bhavya puni prabhu, tr̥tiya sukala ju pūriyō |
Taji tēravām̐ guṇathāna jōga, ajōgapatha paga dhāriyō ||
Puni caudahēṁ cauthē sukala – bala bahattara tēraha hatī |
Imi ghāti vasuvidha – karma pahum̐cyō, samaya mēṁ pan̄cama – gatī ||22||

लोकसिखर तनुवात-वलय महँ संठियो |
धर्मद्रव्य बिन गमन न जिहिं आगे कियो ||
मयनरहित मूषोदर अंबर जारिसो |
किमपि हीन निज-तनुतैं भयो प्रभु तारिसो ||

Lōkasikhara tanuvāta – valaya maham̐ saṇṭhiyō |
Dharmadravya bina gamana na jihiṁ āgē kiyō ||
Mayanarahita mūṣōdara ambara jārisō |
Kimapi hīna nija – tanutaiṁ bhayō prabhu tārisō ||

तारिसो पर्जय नित्य अविचल अर्थ पर्जय छन छयी |
निश्चय-नयेन अनंतगुण विवहार नय वसु गुणमयी ||
वस्तु-स्वभाव विभाव विरहित सुद्ध परिणति परिणयो |
चिद्रूप परमानंदमंदिर सिद्ध परमातम भयो ||२३||

Tārisō parjaya nitya avicala artha parjaya chana chayī |
Niścaya – nayēna anantaguṇa vivahāra naya vasu guṇamayī ||
Vastu – svabhāva vibhāva virahita sud’dha pariṇati pariṇayō |
Cidrūpa paramānandamandira sid’dha paramātama bhayō ||23||

तनु-परमाणू दामिनि-वत सब खिर गए |
रहे शेष नख-केशरूप जे परिणए ||
तब हरिप्रमुख चतुर विधि सुरगण शुभ सच्यो |
मायामयि नख-केशरहित जिन-तनु रच्यो ||

Tanu- paramāṇū dāmini – vata saba khira ga’ē |
Rahē śēṣa nakha – kēśarūpa jē pariṇa’ē ||
Taba haripramukha catura vidhi suragaṇa śubha sacyō |
Māyāmayi nakha – kēśarahita jina – tanu racyō ||

रचि अगर-चंदन प्रमुख परिमल द्रव्य जिन जयकारियो |
पदपतित अगनिकुमार मुकुटानल सुविध संस्कारियो ||
निर्वाणकल्याणक सु महिमा, सुनत सब सुख पावहीं |
भणि ‘रूपचंद’ सुदेव जिनवर जगत मंगल गावहीं ||२४||

Raci agara – candana pramukha parimala dravya jina jayakāriyō |
Padapatita aganikumāra mukuṭānala suvidha sanskāriyō ||
Nirvāṇakalyāṇaka su mahimā, sunata saba sukha pāvahīṁ |
Bhaṇi’ rūpacanda’ sudēva jinavara jagata maṅgala gāvahīṁ ||24||

(पंचकल्याणकों की समुच्चय भावना)
(Pan̄cakalyāṇakon ki Sammuchay Bhavna)
मैं मतिहीन भगतिवस भावन भाइया |
मंगल गीतप्रबंध सु जिनगुण गाइया ||
जो नर सुनहिं बखानहिं सुर धरि गावहीं |
मनवाँछित-फल सो नर निहचै पावहीं ||

Maiṁ matihīna bhagativasa bhāvana bhā’iyā |
Maṅgala gītaprabandha su jinaguṇa gā’iyā ||
Jō nara sunahiṁ bakhānahiṁ sura dhari gāvahīṁ |
Manavām̐chita – phala sō nara nihacai pāvahīṁ ||

पावहीं आठों सिद्धि नव-निध मन प्रतीत जो लावहीं |
भ्रमभाव छूटै सकल मन के निजस्वरूप लखावहीं ||
पुनि हरहिं पातक टरिहिं विघन सु होंहिं मंगल नित नये |
भणि ‘रूपचंद’ त्रिलोकपति जिनदेव चउ-संघहिं जये ||२५||

Pāvahīṁ āṭhōṁ sid’dhi nava – nidha mana pratīta jō lāvahīṁ |
Bhramabhāva chūṭai sakala mana kē nijasvarūpa lakhāvahīṁ ||
Puni harahiṁ pātaka ṭarihiṁ vighana su hōnhiṁ maṅgala nita nayē |
Bhaṇi’ rūpacanda’ trilōkapati jinadēva ca’u – saṅghahiṁ jayē ||25||

* * * * * * *

देवदर्शन स्तोत्रम् Dēvadarśana Stōtram

pdf Audio pdf PDF


दर्शनं देवदेवस्य, दर्शनं पापनाशनम् |
दर्शनं स्वर्गसोपानं, दर्शनं मोक्षसाधनम् ||१||

Darśanaṁ dēvadēvasya, darśanaṁ pāpanāśanam |
Darśanaṁ svargasōpānaṁ, darśanaṁ mōkṣasādhanam||1||

दर्शनेन जिनेन्द्राणां, साधूनां वंदनेन च |
न चिरं तिष्ठते पापं, छिद्रहस्ते यथोदकम् ||२||

Darśanēna jinēndrāṇāṁ, sādhūnāṁ vandanēna ca|
Na ciraṁ tiṣṭhatē pāpaṁ, chidrahastē yathōdakam ||2||

वीतरागमुखं दृष्ट्वा ,पद्मराग –समप्रभम् |
जन्म-जन्मकृतं पापं, दर्शनेन विनश्यति ||३||

Vītarāgamukhaṁ dr̥ṣṭvā, padmarāga –samaprabham |
Janma – janmakr̥taṁ pāpaṁ, darśanēna vinaśyati ||3||

दर्शनं जिनसूर्यस्य, संसार-ध्वान्त-नाशनम् |
बोधनं चित्त-पद्मस्य , समस्तार्थ-प्रकाशनम् ||४||

Darśanaṁ jinasūryasya, sansāra – dhvānta – nāśanam |
Bōdhanaṁ citta – padmasya, samastārtha – prakāśanam ||4||

दर्शनं जिनचंद्रस्य, सद्धर्मामृत-वर्षणम् |
जन्म-दाह-विनाशाय, वर्द्धनं सुख-वारिधे: ||५||

Darśanaṁ jinacandrasya, sad’dharmāmr̥ta – varṣaṇam |
Janma – dāha – vināśāya, vard’dhanaṁ sukha – vāridhē: ||5||

जीवादितत्त्व प्रतिपादकाय, सम्यक्त्व मुख्याष्ट गुणार्णवाय |
प्रशांत-रूपाय दिगम्बराय, देवाधिदेवाय नमो जिनाय ||६||

Jīvāditattva pratipādakāya, samyaktva mukhyāṣṭa guṇārṇavāya |
Praśānta – rūpāya digambarāya, dēvādhidēvāya namō jināya ||6||

चिदानन्दैक-रूपाय, जिनाय परमात्मने |
परमात्म-प्रकाशाय, नित्यं सिद्धात्मने नम: ||७||

Cidānandaika – rūpāya, jināya paramātmanē |
Paramātma – prakāśāya, nityaṁ sid’dhātmanē nama: ||7||

अन्यथा शरणं नास्ति, त्वमेव शरणं मम |
तस्मात् कारुण्य-भावेन, रक्ष! रक्ष! जिनेश्वर! ||८||

An’yathā śaraṇaṁ nāsti, tvamēva śaraṇaṁ mama |
Tasmāt kāruṇya – bhāvēna, rakṣa! Rakṣa! Jinēśvara! ||8||

न हि त्राता न हि त्राता, न हि त्राता जगत्त्रये |
वीतरागात्परो देवो, न भूतो न भविष्यति ||९||

Na hi trātā na hi trātā, na hi trātā jagattrayē |
Vītarāgātparō dēvō, na bhūtō na bhaviṣyati ||9||

जिने भक्तिर्जिने भक्तिर्जिने भक्तिर्दिने दिने |
सदामेऽस्तु सदामेऽस्तु सदामेऽस्तु भवे भवे ||१०||

Jinē bhaktirjinē bhaktirjinē bhaktirdinē dinē |
Sadāmēstu sadāmēstu sadāmēstu bhavē bhavē ||10||

जिनधर्म-विनिर्मुक्तो, मा भवेच्चक्रवर्त्यपि |
स्याच्चेटोऽपि दरिद्रोऽपि जिनधर्मानुवासित: ||११||

Jinadharma – vinirmuktō, mā bhavēccakravartyapi |
Syāccēṭōpi daridrōpi jinadharmānuvāsita: ||11||

जन्म-जन्मकृतं पापं, जन्म-कोटिमुपार्जितम् |
जन्म-मृत्यु-जरा-रोगं, हन्यते जिन-दर्शनात् ||१२||

Janma – janmakr̥taṁ pāpaṁ, janma – kōṭimupārjitam |
Janma – mr̥tyu – jarā – rōgaṁ, han’yatē jina – darśanāt ||12||

अद्याऽभवत् सफलता नयनद्वयस्य, देव! त्वदीय चरणाम्बुज – वीक्षणेन |
अद्य त्रिलोक-तिलक! प्रतिभासते मे, संसार – वारिधिरयं चुलुक – प्रमाणम् ||१३||

Adyābhavat saphalatā nayanadvayasya ,dēva! Tvadīya caraṇāmbuja-vīkṣaṇēna |
Adya trilōka-tilaka! Pratibhāsatē mē, sansāra-vāridhirayaṁ culuka-pramāṇam ||13||
* * * A * * *

दर्शन पाठ Darśana Pāṭha

कविश्री बुधजन
Kaviśrī Budhajana

pdf Audio pdf PDF
 

(दोहा)
तुम निरखत मुझको मिली, मेरी सम्पत्ति आज |
कहाँ चक्रवर्ति-संपदा, कहाँ स्वर्ग-साम्राज ||१||

(dōhā)
Tuma nirakhata mujhakō milī, mērī sampatti āja |
Kahām̐ cakravarti – sampadā, kahām̐ svarga – sāmrāja ||1||


तुम वंदत जिनदेवजी, नित-नव मंगल होय |
विघ्न कोटि ततछिन टरैं, लहहिं सुजस सब लोय ||२||

Tuma vandata jinadēvajī, nita – nava maṅgala hōya |
Vighna kōṭi tatachina ṭaraiṁ, lahahiṁ sujasa saba lōya ||2||


तुम जाने बिन नाथजी, एक श्वास के माँहि |
जन्म-मरण अठदस किये, साता पार्इ नाहिं ||३||
Tuma jānē bina nāthajī, ēka śvāsa kē mām̐hi |
Janma – maraṇa aṭhadasa kiyē, sātā pār’i nāhiṁ ||3||


आप बिना पूजत लहे, दु:ख नरक के बीच |
भूख-प्यास पशुगति सही, कर्यो निरादर नीच ||४||
Āpa binā pūjata lahē, du: Kha naraka kē bīca |
Bhūkha – pyāsa paśugati sahī, karyō nirādara nīca ||4||


नाम उचारत सुख लहे, दर्शनसों अघ जाय |
पूजत पावे देव-पद, ऐसे हैं जिनराय ||५||
Nāma ucārata sukha lahē, darśanasōṁ agha jāya |
Pūjata pāvē dēva – pada, aisē haiṁ jinarāya ||5||


वंदत हूँ जिनराज मैं, धर उर समता भाव |
तन धन-जन-जगजालतें, धर विरागता भाव ||६||
Vandata hūm̐ jinarāja maiṁ, dhara ura samatā bhāva |
Tana dhana – jana – jagajālatēṁ, dhara virāgatā bhāva ||6||


सुनो अरज हे नाथजी! त्रिभुवन के आधार |
दुष्टकर्म का नाश कर, वेगि करो उद्धार ||७||
Sunō araja hē nāthajī! Tribhuvana kē ādhāra |
Duṣṭakarma kā nāśa kara, vēgi karō ud’dhāra ||7||



याचत हूँ मैं आपसों, मेरे जिय के माँहिं |
राग-द्वेष की कल्पना, कबहू उपजे नाहिं ||८||

Yācata hūm̐ maiṁ āpasōṁ, mērē jiya kē mām̐hiṁ |
Rāga – dvēṣa kī kalpanā, kabahū upajē nāhiṁ ||8||


अति अद्भुत प्रभुता लखी, वीतरागता माँहिं |
विमुख होहिं ते दु:ख लहें, सन्मुख सुखी लखाहिं ||९||
Ati adbhuta prabhutā lakhī, vītarāgatā mām̐hiṁ |
Vimukha hōhiṁ tē du: Kha lahēṁ, sanmukha sukhī lakhāhiṁ ||9||


कल-मल कोटिक नहिं रहें, निरखत ही जिनदेव |
ज्यों रवि ऊगत जगत में, हरे तिमिर स्वयमेव ||१०||
Kala – mala kōṭika nahiṁ rahēṁ, nirakhata hī jinadēva |
Jyōṁ ravi ūgata jagata mēṁ, harē timira svayamēva ||10||


परमाणु – पुद्गलतणी, परमातम – संयोग |
भर्इ पूज्य सब लोक में, हरे जन्म का रोग ||११||
Paramāṇu – pudgalataṇī, paramātama – sanyōga |
Bhar’i pūjya saba lōka mēṁ, harē janma kā rōga ||11||


कोटि-जन्म में कर्म जो, बाँधे हुते अनंत |
ते तुम छवि विलोकते, छिन में होवहिं अंत ||१२||
Kōṭi – janma mēṁ karma jō, bām̐dhē hutē ananta |
Tē tuma chavi vilōkatē, china mēṁ hōvahiṁ anta ||12||


आन नृपति किरपा करे, तब कछु दे धन-धान |
तुम प्रभु अपने भक्त को, करल्यो आप-समान ||१३||
Āna nr̥pati kirapā karē, taba kachu dē dhana – dhāna |
Tuma prabhu apanē bhakta kō, karalyō āpa – samāna ||13||


यंत्र-मंत्र मणि-औषधि, विषहर राखत प्रान |
त्यों जिनछवि सब भ्रम हरे, करे सर्व-परधान ||१४||
Yantra – mantra maṇi – auṣadhi, viṣahara rākhata prāna |
Tyōṁ jinachavi saba bhrama harē, karē sarva – paradhāna ||14||


त्रिभुवनपति हो ताहि ते, छत्र विराजें तीन |
सुरपति-नाग-नरेशपद, रहें चरन-आधीन ||१५||

Tribhuvanapati hō tāhi tē, chatra virājēṁ tīna |
Surapati – nāga – narēśapada, rahēṁ carana – ādhīna ||15||


भवि निरखत भव आपनो, तुव भामंडल बीच |
भ्रम मेटे समता गहे, नाहिं सहे गति नीच ||१६||
Bhavi nirakhata bhava āpanō, tuva bhāmaṇḍala bīca |
Bhrama mēṭē samatā gahē, nāhiṁ sahē gati nīca ||16||


दोर्इ ओर ढोरत अमर, चौंसठ-चमर सफेद |
निरखत भविजन का हरें, भव अनेक का खेद ||१७||
Dōr’i ōra ḍhōrata amara, caunsaṭha – camara saphēda |
Nirakhata bhavijana kā harēṁ, bhava anēka kā khēda ||17||

तरु-अशोक तुव हरत है, भवि-जीवन का शोक |
आकुलता-कुल मेटिके, करैं निराकुल लोक ||१८||
Taru – aśōka tuva harata hai, bhavi – jīvana kā śōka |
Ākulatā – kula mēṭikē, karaiṁ nirākula lōka ||18||


अंतर-बाहिर-परिग्रहन, त्यागा सकल समाज |
सिंहासन पर रहत है, अंतरीक्ष जिनराज ||१९||
Antara – bāhira – parigrahana, tyāgā sakala samāja |
Sinhāsana para rahata hai, antarīkṣa jinarāja ||19 ||


जीत भर्इ रिपु-मोह तें, यश सूचत है तास |
देव-दुन्दुभिन के सदा, बाजे बजें अकाश ||२०||

Jīta bhar’i ripu – mōha tēṁ, yaśa sūcata hai tāsa |
Dēva – dundubhina kē sadā, bājē bajēṁ akāśa ||20||


बिन-अक्षर इच्छारहित, रुचिर दिव्यध्वनि होय |
सुर-नर-पशु समझें सबै, संशय रहे न कोय ||२१||
Bina – akṣara icchārahita, rucira divyadhvani hōya |
Sura – nara – paśu samajhēṁ sabai, sanśaya rahē na kōya ||21||



बरसत सुरतरु के कुसुम, गुंजत अलि चहुँ ओर |
फैलत सुजस सुवासना, हरषत भवि सब ठौर ||२२||

Barasata surataru kē kusuma, gun̄jata ali cahum̐ ōra |
Phailata sujasa suvāsanā, haraṣata bhavi saba ṭhaura ||22||


समुद्र बाघ अरु रोग अहि, अर्गल-बंध संग्राम |
विघ्न-विषम सबही टरैं, सुमरत ही जिननाम ||२३||
Samudra bāgha aru rōga ahi, argala – bandha saṅgrāma |
Vighna – viṣama sabahī ṭaraiṁ, sumarata hī jinanāma ||23||


श्रीपाल चंडाल पुनि, अञ्जन भीलकुमार |
हाथी हरि अरि सब तरे, आज हमारी बार ||२४||
Śrīpāla caṇḍāla puni, añjana bhīlakumāra |
Hāthī hari ari saba tarē, āja hamārī bāra ||24||


‘बुधजन’ यह विनती करे, हाथ जोड़ सिर नाय |
जबलौं शिव नहिं होय तुव,-भक्ति हृदय अधिकाय ||२५||
‘Budhajana’ yaha vinatī karē, hātha jōṛa sira nāya |
Jabalauṁ śiva nahiṁ hōya tuva, – bhakti hr̥daya adhikāya ||25||

* * * * * * *

मंगलाष्टक स्तुति Maṅgalāṣṭaka Stuti

आचार्यश्री आनंदसागरमौनप्रिय
Ācārya Śrī Ānandasāgara maunapriya’

(ध्वनि : आचार्यश्री आनंदसागर ‘मौनप्रिय’)
(Voice : Ācārya Śrī Ānandasāgara ‘maunapriya’)

pdf Audio pdf PDF

(गीता छन्द)
(gītā chanda)
श्री पंचपरमेष्ठी वंदन
Śrī pan̄caparamēṣṭhī vandana
अरिहन्त  हैं  भगवन्त पूजित इन्द्र, श्री  सिद्धीश्वरा |
आचार्य जिनशासन-प्रभावक, पूज्य पाठक ऋषिवरा ||
सिद्धांत पाठनलीन मुनिवर, रत्नत्रय आराधका |
परमेष्ठी पंच प्रतिदिवस, होवें सदा मंगलकरा ||

Arihanta haiṁ bhagavanta pūjita indra, śrī sid’dhīśvarā  |
Ācārya jinaśāsana – prabhāvaka, pūjya pāṭhaka r̥ṣivarā ||
Sid’dhānta pāṭhanalīna munivara, ratnatraya ārādhakā |
Paramēṣṭhī pan̄ca pratidivasa, hōvēṁ sadā maṅgalakarā  ||


श्रीमान् सुर असुरेन्द्र मुकुट मणि प्रभा उद्योतिका |
नख इन्दु भास्वत पद कमल, प्रवचन समुद्र शशिकरा ||
अरिहन्त सिद्ध सुसूरि पाठक, साधु सकल जिनेश्वरा |
स्तुत्य योगी जन सुहित, गुरु पंच हों मंगलकरा ||१||

Śrīmān sura asurēndra mukuṭa maṇi prabhā udyōtikā  |
Nakha indu bhāsvata pada kamala, pravacana samudra śaśikarā  ||
Arihanta sid’dha susūri pāṭhaka, sādhu sakala jinēśvarā  |
Stutya yōgī jana suhita, guru pan̄ca hōṁ maṅgalakarā ||1||


सम्यक्त्व दृग सज्ज्ञान चारित, अमलरत्न वसुंधरा |
मुक्तिश्री शुभ नगर नाथ, जिनेन्द्र मुक्तिप्रद वरा ||
सद्धर्म सूक्ति सुधा अखिल जिनबिम्ब आलय सुखकरा |
त्रयविध चतुर्विध धर्म, हम सबको हो नित मंगलकरा ||२||
Samyaktva dr̥ga sajjñāna cārita, amalaratna vasundharā  |
Muktiśrī śubha nagara nātha, jinēndra muktiprada varā  ||
Sad’dharma sūkti sudhā akhila jinabimba ālaya sukhakarā |
Trayavidha caturvidha dharma, hama sabakō hō nita maṅgalakarā ||2||


त्रयलोक में विख्यात जिनपति, नाभिसुतादि सर्व जिनवरा |
श्रीमान् भरतेश्वरादिक, बारह सकल चक्रीश्वरा ||
विष्णु प्रतिविष्णु सकल, बलभद्र आदिक नर वरा |
त्रेसठ शलाका वरपुरुष, हम सभी को मंगलकरा ||३||

Trayalōka mēṁ vikhyāta jinapati, nābhisutādi sarva jinavarā |
Śrīmān bharatēśvarādika, bāraha sakala cakrīśvarā ||
Viṣṇu prativiṣṇu sakala, balabhadra ādika nara varā |
Trēsaṭha śalākā varapuruṣa, hama sabhī kō maṅgalakarā ||3||


सर्वोषधि ऋद्धि धरें जो, तप करें सम्यक् सदा |
अष्टांग विपुल निमित्तज्ञाता, चतुर वाँछा नही कदा ||
शुभ ज्ञान पंच सुबलत्रय धारी मुनीश्वर भयहरा |
बुद्धि क्रिया तप विक्रियौषधि सहित ऋषिवर हितकरा ||४||

Sarvōṣadhi r̥d’dhi dharēṁ jō, tapa karēṁ samyak sadā |
Aṣṭāṅga vipula nimittajñātā, catura vām̐chā nahī kadā ||
Śubha jñāna pan̄ca subalatraya dhārī munīśvara bhayaharā |
Bud’dhi kriyā tapa vikriyauṣadhi sahita r̥ṣivara hitakarā ||4||


ज्योतिषी व्यन्तर भवनवासी, अमरगृह चैत्यालया |
मेरू कुलाचल जम्बुवृक्ष औ’, शाल्मलि इक्ष्वाकरा ||
वक्षार विजयारध सुपर्वत, कुण्डलादि गिरिवरा |
पर्वत सुनंदीश्वर मनुसोत्तर, बिम्ब आलय हितकरा ||५||

Jyōtiṣī vyantara bhavanavāsī, amaragr̥ha caityālayā |
Mērū kulācala jambuvr̥kṣa au’, śālmali ikṣvākarā ||
Vakṣāra vijayāradha suparvata, kuṇḍalādi girivarā |
Parvata sunandīśvara manusōttara, bimba ālaya hitakarā ||5||


कैलास पर्वत वृषभ की, श्री वीर की पावापुरी |
चम्पापुरी वासुपूज्य जिन की, बीस जिन सम्मेदगिरी ||
गिरनार पर्वत नेमिनाथ की, शोभती मुक्ति स्थली |
चौबीस जिन के मुक्तिस्थल, होवें सदा मंगलमयी ||६||

Kailāsa parvata vr̥ṣabha kī, śrī vīra kī pāvāpurī |
Campāpurī vāsupūjya jina kī, bīsa jina sam’mēdagirī ||
Giranāra parvata nēminātha kī, śōbhatī mukti sthalī |
Caubīsa jina kē muktisthala, hōvēṁ sadā maṅgalamayī ||6||


गर्भावतरण समय प्रभु का, जो हुआ उत्सव महा |
जन्माभिषेक समय प्रभु का, जो किया उत्सव अहा ||
परिनिष्क्रमण कैवल्यप्राप्ति, में हुआ उत्सव अहा |
कैवल्यपुर प्रवेश उत्सव, आनंद मंगल नित करा ||७||

Garbhāvataraṇa samaya prabhu kā, jō hu’ā utsava mahā |
Janmābhiṣēka samaya prabhu kā, jō kiyā utsava ahā ||
Pariniṣkramaṇa kaivalyaprāpti, mēṁ hu’ā utsava ahā |
Kaivalyapura pravēśa utsava, ānanda maṅgala nita karā ||7||


सद्धर्म के सुप्रभाव से, जिन चक्रवर्ती बलधरा |
भोगीन्द्र कृष्णादिक महा नर, जन्म लेते इस धरा ||
सद्धर्महीन मनुज नरक में, दु:ख सहते ही रहें |
स्वर्गादि सुख रमणीय पदमय, धर्म जग जन हित करे ||८||

Sad’dharma kē suprabhāva sē, jina cakravartī baladharā |
Bhōgīndra kr̥ṣṇādika mahā nara, janma lētē isa dharā ||
Sad’dharmahīna manuja naraka mēṁ, du: Kha sahatē hī rahēṁ |
Svargādi sukha ramaṇīya padamaya, dharma jaga jana hita karē ||8||

माहात्म्य : उपसंहार
Māhātmya: Upasamhāra
यह मंगलाष्टक सम्पत्ति, सौभाग्यदायी जिनेन्द्र का |
तीर्थर्करों के पंच कल्याणक, महोत्सव में सदा ||
प्रत्यूष बेला में जो पढ़ते, और सुनते हैं नरा |
वे सुजन चउ पुरुषार्थ शोभित, सुलभ हो मुक्तिवरा ||
Yaha maṅgalāṣṭaka sampatti, saubhāgyadāyī jinēndra kā |
Tīrtharkarōṁ kē pan̄ca kalyāṇaka, mahōtsava mēṁ sadā ||
Pratyūṣa bēlā mēṁ jō paṛhatē, aura sunatē haiṁ narā |
Vē sujana ca’u puruṣārtha śōbhita, sulabha hō muktivarā ||

******

अथ श्री मंगलाष्टक स्तोत्रम् Ath Śrī Maṅgalāṣṭaka Stōtram

(शार्दूलविक्रीड़ित छन्द)
(Śārdūlavikrīṛita chanda)

श्री पंचपरमेष्ठी वंदन
अरिहन्तो-भगवन्त इन्द्रमहिता: सिद्धाश्च सिद्धीश्वरा:,
आचार्या: जिनशासनोन्नतिकरा: पूज्या उपाध्यायका: |
श्रीसिद्धान्त-सुपाठका: मुनिवरा: रत्नत्रयाराधका:,
पंचैते परमेष्ठिन: प्रतिदिनं कुर्वन्तु ते मंगलम् ||

Shri Panchparmeshthi Vandan
Arihantō-bhagavanta indramahitā: Sid’dhāśca sid’dhīśvarā:,
Ācāryā: Jinaśāsanōnnatikarā: pūjyā upādhyāyakā: |
Śrīsid’dhānta-supāṭhakā: munivarā: ratnatrayārādhakā:,
Pan̄caitē paramēṣṭhina: pratidinaṁ kurvantu tē maṅgalam ||

अर्थ:- इन्द्रों द्वारा जिनकी पूजा की गई, ऐसे अरिहन्त भगवान्, सिद्ध-पद के स्वामी सिद्ध भगवान्, जिनशासन को समुन्नत करनेवाले आचार्य, जैन-सिद्धांत को सुव्यवस्थित पढ़ानेवाले उपाध्याय, रत्नत्रय के आराधक साधु, ये पाँचों परमेष्ठी प्रतिदिन मंगल करें।
Artha:- Indrōṁ dvārā jinakī pūjā kī gayi, aisē Arihanta bhagavān, Sid’dha-pada kē svāmī Sid’dha bhagavān, jinaśāsana kō samunnata karanēvālē ācārya, jaina-sid’dhānta kō suvyavasthita paṛhānēvālē upādhyāya, ratnatraya kē ārādhaka sādhu, yē pām̐cōṁ paramēṣṭhī pratidina maṅgala karēṁ |

श्रीमन्नम्र – सुरासुरेन्द्र – मुकुट – प्रद्योत – रत्नप्रभा-
भास्वत्पाद – नखेन्दव: प्रवचनाम्भोधीन्दव: स्थायिन:|
ये सर्वे जिन-सिद्ध-सूर्यनुगतास्ते पाठका: साधव:,
स्तुत्या योगीजनैश्च पंचगुरव: कुर्वन्तु ते मंगलम् ||१||

Śrīmannamra-surāsurēndra-mukuṭa-pradyōta-ratnaprabhā-
Bhāsvatpāda-nakhēndava: pravacanāmbhōdhīndava: sthāyina: |
Yē sarvē jina-sid’dha-sūryanugatāstē pāṭhakā: sādhava:
Stutyā yōgījanaiśca pan̄cagurava: kurvantu tē maṅgalam ||1||

अर्थ:- शोभायुक्त और नमस्कार करते हुए देवेन्द्रों और असुरेन्द्रों के मुकुटों के चमकदार रत्नों की कान्ति से जिनके श्रीचरणों के नखरूपी चन्द्रमा की ज्योति स्फुरायमान हो रही है, जो प्रवचनरूप सागर के लिए स्थायी चन्द्रमा हैं एवं योगीजन जिनकी स्तुति करते रहते हैं, ऐसे पाँचों परमेष्ठी मंगल करें।
Artha:– Śōbhāyukta aura namaskāra karatē hu’ē dēvēndrōṁ aura asurēndrōṁ kē mukuṭōṁ kē camakadāra ratnōṁ kī kānti sē jinakē śrīcaraṇōṁ kē nakharūpī candramā kī jyōti sphurāyamāna hō rahī hai, jō pravacanarūpa sāgara kē li’ē sthāyī candramā haiṁ ēvaṁ yōgījana jinakī stuti karatē rahatē haiṁ, aisē pām̐cōṁ paramēṣṭhī Maṅgala karēṁ |

सम्यग्दर्शन – बोध – वृत्तममलं रत्नत्रयं पावनं,
मुक्तिश्री – नगराधिनाथ – जिनपत्युक्तोऽपवर्गप्रद:|
धर्म-सूक्तिसुधा च चैत्यमखिलं चैत्यालयं श्रयालयं,
प्रोक्तं च त्रिविधं चतुर्विधममी कुर्वन्तु ते मंगलम् ||२||

Samyagdarśana–bōdha-vr̥ttamamalaṁ ratnatrayaṁ pāvanaṁ,
Muktiśrī-nagarādhinātha-jinapatyuktō̕pavargaprada: |
Dharma-sūktisudhā ca caityamakhilaṁ caityālayaṁ śrayālayaṁ,
Prōktaṁ ca trividhaṁ caturvidhamamī kurvantu tē maṅgalam ||2||

अर्थ:- निर्मल सम्यग्दर्शन, सम्यग्ज्ञान और सम्यक्चारित्र -ये पवित्र रत्नत्रय हैं। श्रीसम्पन्न मुक्तिनगर के स्वामी भगवान जिनदेव ने इसे ‘अपवर्ग (मोक्ष) को देनेवाला’ कहा है। इस त्रयी के साथ धर्मसूक्ति रूपी अमृत (जिनागम), समस्त जिन-प्रतिमा और लक्ष्मी का आकारभूत जिनालय मिलकर चार प्रकार के धर्म कहे गये हैं; वे मंगल करें।
Artha:– Nirmala Samyagdarśana, Samyagjñāna aur Samyakcāritra – yē pavitra ratnatraya haiṁ. Śrīsampanna muktinagara kē svāmī bhagavān jinadēva nē isē apavarga (mōkṣa) kō dēnēvālā’ kahā hai. Isa trayī kē sātha dharmasūkti rupī amr̥ta (jināgama), samasta jina-pratimā aur lakṣmī kā ākārabhūta jinālaya milakar cār prakār kē dharma kahē gayē haiṁ; vē maṅgala karēn |

नाभेयादि जिनाधिपास्त्रिभुवन ख्याताश्चतुर्विंशति:,
श्रीमन्तो भरतेश्वर – प्रभृतयो ये चक्रिणो द्वादश |
ये विष्णु – प्रतिविष्णु – लांगलधरा: सप्तोत्तरा विंशति:,
त्रैकाल्ये प्रथितास्त्रिषष्टिपुरुषा: कुर्वन्तु ते मंगलम् ||३||

Nābhēyādi jinādhipāstribhuvana khyātāścaturvinśati:,
Śrīmantō bharatēśvara – prabhr̥tayō yē cakriṇō dvādaśa |
Yē viṣṇu – prativiṣṇu – lāṅgaladharā: Saptōttarā vinśati:,
Traikālyē prathitāstriṣaṣṭipuruṣāh kurvantu tē maṅgalam ||3||

अर्थ:- तीनों लोकों में विख्यात और बाह्य तथा अभ्यन्तर लक्ष्मी से संपन्न ऋषभनाथ भगवान् आदि २४ तीर्थंकर, श्रीमान् भरतेश्वर आदि १२ चक्रवर्ती, ९ नारायण, ९ प्रतिनारायण और ९ बलभद्र – ये ६३ शलाका-पुरुष मंगल करें।
Artha:- Tīnōṁ lōkōṁ mēṁ vikhyāt aur bāhya tathā abhyantar lakṣmī sē sampanna Rṣabhanātha bhagavān ādi 24 tītharkara, śrīmān Bharatēśvara ādi 12 Cakravartī, 9 Nārāyaṇa, 9 Pratinārāyaṇa aur 9 Balabhadra – yē 63 Shalākā-puruṣh maṅgala karēṁ I

ये सर्वोषधऋद्धय: सुतपसो वृद्धिंगता: पञ्च ये,
ये चाष्टांग – महानिमित्त – कुशला येऽष्टौ-विधाश्चारणा:|
पञ्चज्ञानधरास्त्रयोऽपि बलिनो ये बुद्धि – ऋद्धीश्वरा:,
सप्तैते सकलार्चिता गणभृत: कुर्वन्तु ते मंगलम् ||४||

Yē sarvōṣadha’r̥d’dhaya: Sutapasō vr̥d’dhiṅgatā: Pañca yē,
Yē cāṣṭāṅga – mahānimitta – kuśalā yē̕ṣṭau-vidhāścāraṇā: |
Pañcajñānadharāstryō̕pi balinō yē bud’dhi – r̥d’dhīśvarā:,
Saptaitē sakalārcitā gaṇabhr̥ta: Kurvantu tē maṅgalam ||4||

अर्थ:- सभी औषधि ऋद्धिधारी, उत्तम तप से वृद्धिगत पाँच अष्टांग महानिमित्तज्ञानी, आठ प्रकार की चारण ऋद्धियों के धारी, पाँच प्रकार की ज्ञान ऋद्धियों के धारी, तीन प्रकार की बल ऋद्धियों के धारी, बुद्धि ऋद्धिधारी – ऐसे सातों प्रकारों के जगत्-पूज्य गणनायक मुनिवर मंगल करें।
Artha:- Sabhī auṣadhi r̥d’dhidhārī, uttama tapa sē vr̥d’dhigata paanch aṣṭāṅga mahānimittajñānī, āṭha prakār kī cāraṇa r̥d’dhiyōṁ kē dhārī, paanch prakār kī jñāna r̥d’dhiyōṁ kē dhārī, tīna prakār kī bal r̥d’dhiyōṁ kē dhārī, bud’dhi r̥d’dhidhārī – aisē sātōṁ prakārōṁ kē jagat-pūjya Gaṇanāyaka munivara maṅgala karēṁ I

ज्योतिर्व्यन्तर – भावनामरगृहे मेरौ कुलाद्रौ तथा ,
जम्बू-शाल्मलि – चैत्य – शाखिषु तथा वक्षार रूप्याद्रिषु |
इष्वाकारगिरौ च कुण्डलनगे द्वीपे च नन्दीश्वरे,
शैले ये मनुजोत्तरे जिनगृहा: कुर्वन्तु ते मंगलम् ||५||

Jyōtirvyantara – bhāvanāmaragr̥hē mērau kulādrau stithā,
Jambū-śālmali – caitya – śākhiṣu tathā vakṣāra-rūpyādriṣu |
Iṣvākāragirau ca kuṇḍalanagē dvīpē ca nandīśvarē,
Śailē yē manujōttarē jinagr̥hā: Kurvantu tē maṅgalam ||5||

अर्थ:– ज्योतिष, व्यंतर, भवनवासी और वैमानिकों के आवासों के, मेरुओं, कुलाचलों, जम्बू वृक्षों और शाल्मलि वृक्षों, वक्षारों, विजयार्ध पर्वतों, इक्ष्वाकार पर्वतों, कुंडलवर (तथा रुचिकवर), नंदीश्वर द्वीप, और मानुषोत्तर पर्वत के सभी अकृत्रिम जिनालय मंगल करें।
Artha:- Jyōtiṣh, Vyantar, Bhavanavāsī aur Vaimānik devon kē āvāsōṁ kē, mēru’ōṁ, kulācalōṁ, jambū vr̥kṣōṁ aur śālmali vr̥kṣōṁ, vakṣārōṁ, vijayārdha parvatōṁ, ikṣvākāra parvatōṁ, kuṇḍalavara (tathā rucikavara), nandīśvara dvīpa, aur mānuṣōttara parvaton kē sabhī akr̥trima jinālaya maṅgala karēṁ

कैलासे वृषभस्य निर्वृतिमही वीरस्य पावापुरे,
चम्पायां वसुपूज्यसज्जिनपते: सम्मेदशैलेऽर्हताम् |
शेषाणामपि चोर्जयन्तशिखरे नेमीश्वरस्यार्हतो,
निर्वाणावनय: प्रसिद्धविभवा: कुर्वन्तु ते मंगलम् ||६||

Kailāsē vr̥ṣabhasya nirvr̥timahī vīrasya pāvāpurē,
Campāyāṁ vasupūjyasajjinapatē: Sam’mēdaśailē̕r’hatām |
Śēṣāṇāmapi cōrjayantaśikharē nēmīśvarasyār’hatō,
Nirvāṇāvanaya: Prasid’dhavibhavā: Kurvantu tē maṅgalam ||6||

अर्थ:- भगवान् ऋषभदेव की निर्वाणभूमि कैलासपर्वत, महावीर स्वामी की पावापुरी, वासुपूज्य स्वामी (राजा वसुपूज्य के पुत्र) की चम्पापुरी, नेमिनाथ स्वामी की ऊर्जयन्त पर्वत-शिखर, और शेष बीस तीर्थंकरों की श्री सम्मेदशिखर पर्वत, जिनके अतिशय और वैभव विख्यात हैं – ये सभी निर्वाण-भूमियाँ मंगल करें।
Artha:- Bhagavān Rṣabhadēva kī nirvāṇabhūmi Kailāsa parvata, Mahāvīra svāmī kī Pāvāpurī, Vāsupūjya svāmī (rājā Vasupūjya kē putra) kī Campāpurī, Nēminātha svāmī kī Urjayanta parvata-śikhara, aura śēṣh bees tīrthaṅkarōṁ kī Srī Sam’mēdaśikhara parvata, jinakē atiśaya aur vaibhava vikhyāta haiṁ – yē Sabhī nirvāṇa-bhūmiyām̐ maṅgala karēṁ.

यो गर्भावतरोत्सवो भगवतां यो जन्माभिषेकोत्सवो,
यो जात: परिनिष्क्रमेण विभवो य: केवलज्ञानभाक् |
य: कैवल्यपुर – प्रवेश – महिमा संपादित: स्वर्गिभि:,
कल्याणानि च तानि पंच सततं कुर्वन्तु ते मंगलम् ||७||

Yō Garbhāvatarōtsavō bhagavatāṁ yo Janmābhiṣēkōtsavō,
Yō jāta: Pariniṣkramēṇa vibhavō ya: Kēvalajñānabhāk |
Ya: Kaivalyapur – pravēśa – mahimā sampādita: Svargibhi:,
Kalyāṇāni ca tāni pan̄ca satataṁ kurvantu tē maṅgalam ||7||

अर्थ:– तीर्थंकर भगवंतों के गर्भ-कल्याणक, जन्म-कल्याणक, दीक्षा-कल्याणक, केवलज्ञान-कल्याणक और कैवल्यपुर-प्रवेश (निर्वाण) कल्याणक के देवों द्वारा सम्पादित महोत्सव सर्वदा मांगलिक रहें।
Artha:- Tīrthaṅkara bhagavantōṁ kē garbha-kalyāṇaka, janma-kalyāṇaka, dīkṣā-kalyāṇaka, kēvalajñāna-kalyāṇaka aur kaivalyapura-pravēśa (nirvāṇa) kalyāṇaka kē dēvōṁ dvārā sampādita mahōtsava sarvadā māṅgalika rahēṁ |

सर्पोहार-लता भवति असिलता, सत्पुष्पदामायते,
सम्पद्येत रसायनं विषमपि प्रीतिं विधत्ते रिपु:|
देवा: यान्ति वशं प्रसन्नमनस: किं वा बहु ब्रूमहे,
धर्मादेव नभोऽपि वर्षति नगै: कुर्वन्तु ते मंगलम् ||८||

Sarpō hāra latā bhavati asilatā satpuṣpadāmāyatē,
Sampadyēta rasāyanaṁ viṣamapi prītiṁ vidhattē ripu |
Dēvā: Yānti vaśaṁ prasannamanasa: Kiṁ vā bahu brūmahē,
Dharmādēva nabhō̕pi varṣati nagai: Kurvantu tē maṅgalam ||8||

अर्थ:- धर्म के प्रभाव से सर्प माला बन जाता है, तलवार फूलों के समान कोमल बन जाती है, विष अमृत बन जाता है, शत्रु प्रेम करनेवाला मित्र बन जाता है और देवता प्रसन्न मन से धर्मात्मा के वश में हो जाते हैं। अधिक क्या कहें, धर्म से ही आकाश से रत्नों की वर्षा होने लगती है। वही धर्म कल्याण करे।
Artha:- Dharma kē prabhāva sē sarpa mālā ban jātā hai, talavāra phūlōṁ kē samāna kōmala ban jātī hai, viṣh amr̥ta ban jātā hai, śatru prēm karanē vālā mitra ban jātā hai aur dēvatā prasanna mana sē dharmātmā kē vaśa mēṁ hō jātē haiṁ. Adhik kyā kahēṁ, dharma sē hī ākāśa sē ratnōṁ kī varṣā hōnē lagatī hai. Vahī dharma kalyāṇa karē.

स्तोत्र-माहात्म्य
Stōtra-Māhātmya
इत्थं श्रीजिन-मंगलाष्टकमिदं सौभाग्य-सम्पत्प्रदं,
कल्याणेषु महोत्सवेषु सुधियस्तीर्थंकराणामुष:|
ये श्रृण्वन्ति पठन्ति तैश्च सुजनै: धर्मार्थ-कामान्विता:,
लक्ष्मीराश्रयते व्यपाय-रहिता निर्वाण-लक्ष्मीरपि ||

It’thaṁ śrījina-maṅgalāṣṭakamidaṁ saubhāgya-sampatpradaṁ,
Kalyāṇēṣu mahōtsavēṣu sudhiyastīrthaṅkarāṇāmuṣa: |
Yē śrr̥ṇvanti paṭhanti taiśca sujanai:dharmārtha-kāmānvitā:,
Lakṣmīrāśrayatē vyapāya-rahitā nirvāṇa-lakṣmīrapi ||

अर्थ:- सौभाग्य-सम्पदा को प्रदान करनेवाले इस श्री जिनेन्द्र-मंगलाष्टक को जो सुधी तीर्थंकरों के पंच-कल्याणक महोत्सवों में (तथा प्रभातकाल में) भावपूर्वक सुनते और पढ़ते हैं, वे सज्जन धर्म, अर्थ और काम से समन्वित लक्ष्मी के आश्रय बनते हैं और पश्चात् अविनश्वर मुक्तिलक्ष्मी भी प्राप्त करते हैं।
Artha:- Saubhāgya-sampadā kō pradān karanēvālē isa śrī jinēndra-maṅgalāṣṭaka kō jō sudhī tīrthaṅkarōṁ kē pan̄ca-kalyāṇaka mahōtsavōṁ mēṁ (tathā prabhāt kāla mēṁ) bhāvapūrvaka sunatē aur paṛhatē haiṁ, vē sajjana dharma, artha aur kām sē samanvita lakṣmī kē āśraya banatē haiṁ aura Paścāt avinaśvar muktilakṣmī bhī prāpta karatē haiṁ.
* * * * *

स्तुति : प्रभु पतित-पावन Stuti: Prabhu Patita – Pāvana

pdf Audio pdf PDF

कविश्री बुधजन
Kaviśrī Budhajana

प्रभु पतित-पावन मैं अपावन, चरण आयो सरन जी |
यो विरद आप निहार स्वामी, मेटो जामन मरन जी ||१||

Prabhu patita – pāvana maiṁ apāvana, caraṇa āyō sarana jī |
Yō virada āpa nihāra svāmī, mēṭō jāmana marana jī ||1||

तुम ना पिछान्या आन मान्या, देव विविध प्रकार जी |
या बुद्धि सेती निज न जान्यो, भ्रम गिन्या हितकार जी ||२||

Tuma nā pichān’yā āna mān’yā, dēva vividha prakāra jī |
Yā bud’dhi sētī nija na jān’yō, bhrama gin’yā hitakāra jī. ||2||

भव-विकट-वन में कर्म-वैरी, ज्ञानधन मेरो हर्यो |
सब इष्ट भूल्यो भ्रष्ट होय, अनिष्ट-गति धरतो फिर्यो ||३||

Bhava – vikaṭa – vana mēṁ karma – vairī, jñānadhana mērō haryō |
Saba iṣṭa bhūlyō bhraṣṭa hōya, aniṣṭa – gati dharatō phiryō ||3||

धन घड़ी यो धन दिवस यो ही, धन जनम मेरो भयो |
अब भाग मेरो उदय आयो, दरश प्रभु को लख लयो

Dhana ghaṛī yō dhana divasa yō hī, dhana janama mērō bhayō |
Aba bhāga mērō udaya āyō, daraśa prabhu kō lakha layō ||4||

छवि वीतरागी नग्न मुद्रा, दृष्टि नासा पे धरे |
वसु प्रातिहार्य अनंत गुणजुत, कोटि रवि छवि को हरें ||५||

Chavi vītarāgī nagna mudrā, dr̥ṣṭi nāsā pē dharē |
Vasu prātihārya ananta guṇajuta, kōṭi ravi chavi kō harēṁ ||5||

मिट गयो तिमिर मिथ्यात्व मेरो, उदय रवि आतम भयो |
मो उर हरष ऐसो भयो, मनु रंक चिंतामणि लह्यो ||६||

Miṭa gayō timira mithyātva mērō, udaya ravi ātama bhayō |
Mō ura haraṣa aisō bhayō, manu raṅka cintāmaṇi lahyō ||6||

मैं हाथ जोड़ नवाय मस्तक, वीनऊँ तुव चरन जी |
सर्वोत्कृष्ट त्रिलोकपति जिन, सुनहु तारण तरण जी ||७||

Maiṁ hātha jōṛa navāya mastaka, vīna’ūm̐ tuva carana jī |
Sarvōtkr̥ṣṭa trilōkapati jina, sunahu tāraṇa taraṇa jī ||7||

जाचूँ नहीं सुर-वास पुनि, नर-राज परिजन साथ जी |
‘बुध’ जाचहूँ तुव भक्ति भव भव, दीजिए शिवनाथजी ||८||

Jācūm̐ nahīṁ sura – vāsa puni, nara, rāja parijana sātha jī |
‘Budha’ jācahūm̐ tuva bhakti bhava bhava, dīji’ē śivanātha jī ||8||